TradicionālieZiemassvētkiZiemassvētku apsveikumi

Ziemassvētku pantiņi bērniem

Kas ir ziemassvētki?
Vai tu pateikt vari,
Maza, maza eglīte,
Asas asas adatas!
Spoža, spoža svecīte,
Karsta, karsta liesmiņa!
Maza, maza dziesmiņa,
Liela, liela dāvana!

Gling – glang zvaniņš skan
Brīnumiņš kā bites san.
Eglītē es vītnes likšu,
Svecītes gan neaiztikšu.

Katrā brīnumsvecītē,
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku,ne grabu,
Sēž iekšā viņš!
Kad pāri egles galotnei,
Sidraba vīksna vijas un jūk,
Ziņkārīgais brīnumiņš,
laukā sprūk.
Sprakšķēdams un sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un kaisīdams,
Brīnum piparus kaisīdams.

Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.
Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.
Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.

Lai bij prieki,kam bij prieki,
Bērniņiem -tiem bij prieki;
Sniedziņš sniga,putināja
Bērniņš kalna galiņā.

Rūķītis pa mežu iet,
Galvā sārtu mici liek.
Iet un skaita pārsliņas,
Kuras krīt uz plaukstiņas.

Zaķis Ezim saka klusu:
“Paiesim uz meža pusi –
Tur uz cūku taciņas
Visiem dala paciņas”.

Atkal klāt ir balta ziema,
Balta Ziemassvētku diena,
Mazi rūķīši baltās micēs,
Vai tas mums ir tikai licies,
Tikai licies, tikai licies,
Tikai licies, tikai licies.

Pašā sniega laukumā,
Pašā sniega baltumā,
Dejo balta Sniegbaltīte
Sniegpārsliņu sagšā.
Sniegavīri polku lec,
Dejas dejo jauns un vecs.
Atkal klāt ir balta ziema,
Balta Ziemassvētku diena.

Mazā sveču gaismiņā
Skumīgs rūķītis snauž.
Savām siltām rociņām
Gaismiņu tas auž.
Jancis ienāk istabā,
Brīnās:”Kas tad tas?”
Stāv uz mazā galdiņa
Svečturītis mazs.

Ziemassvētkos jāēd daudz,
Lai tu drīzāk lielāks audz.
Lai ir bagāts Jaunais gads,
Sētā neienāk lai bads.

Viens saņēma kažociņu,
Cits – rakstainu cepurīti.
Trešajam koši cimdi,
Man – sniegbalta villainīte.

Balta, trausla svecīte
Svečturītī mirdz.
Jancim priekā actiņas
Nebēdnīgi mirdz.

Ziemassvētki labi svētki,
Lielu maisu atnesuši –
Siļķes asti, gaļas šķiņķi,
Medus podu atvēluši.

Ziemeļvējš ar ziemeļdvašu
Pārskrien upei pāri,
Nobīstas un sastingst ūdens –
Nu ir upei brilles!
Ziemeļvējš pūš augstu elpu
Pāri klajam laukam,
Nu ir zeme sasalusi –
Nu ir zaķim bungas.

Zaķēns mežā ezi sauc:
– Kur gan palicis mans draugs?
Sniegi snieg un puteņo!
Kā lai tagad atrod to?-
Vāverīte kokā smej:
– Velti draugu meklēt ej.
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Ezim mežā ziemas miegs.

Visi eži miegā,
Visi lāči sniegā.
Visas peles alās,
Klusums malu malās.
Zivis guļ zem ledus,
Bites tur kur medus.
Brūnaliņas kūtī,
Leduspuķes rūtī.

Ziemā ir auksti.
Mežs apsnidzis balts.
Egles apakšā klusas,
Bet augšā – šalc.
Pa naktīm tik klausies –
Tra- raks!
Stumbri no niknā lauska
Krakst.
Bet zaķītis neguļ,
Cilpu cilpā skraida
Un pelēkos zvirbuļus baida,
Un meklē, ostīdams gaisu,
Zem kuras eglītes
Salatēvs nolicis
Dāvanu maisu.

Sniega mākonis
Pušu neplīsa,
Bet diena
Bij tik īsa.
Ledus vižņi
Strautu sēja,
Tomēr
Nevarēja.
Balta sarma
Glāstīja kokus –
Arī tikai
Pa jokam.
Dubļains ceļš,
Salu gaidot,
Noķēra
Ziemas smaidu.

Balta, balta ziema nāca –
Zīda svārki, zelta loki,
Vēl bij pāri pārkaisīti
Dimantiņa vizulīši.

Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira.
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, –
Visas visapkārt izķēra gaisā.
Ķer! Ķer! Ķer! Ķer!
Ber! Ber! Ber! Ber!

No baltām pārslām,
No zila gaisa
Vējš milzu katlā
Puteni maisa.…
Maisa un maisa.
Un zemē kaisa.
Maisa un kaisa.
Maisa un kaisa.

Cepu, cepu kukulīti,
Cepu lielu, cepu mazu!
Simtiņš nāca danča bērnu,
Cits bij liels, cits bij mazs.

Lai visi būtu priecīgi
Kā Ziemassvētku rūķīši.
Lai visiem staro gaismiņa,
Kas iepriecina sirsniņu.

Mīļo salavecīti
Iedod vienu svecīti,
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā maisiņā.

Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvēktu vakarā,
Visi sīki žagariņi
Sidrabiņu vizināja.

Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā:
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali sadeguši.

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.

Ķekatā, ļekatā!
Lēksim kāļu dārziņā:
Lai aug kāli, kāpostiņi
Apaļām galviņām,
Apaļām galviņām,
Rūtainām lapiņām.

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā,
Klētī pūti miežus, rudzus,
Stallī bērus kumeliņus.

Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.

Riti, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!

Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.

Ko tie ciema suņi rej,
Pie vārtiem sasēduši?
Tur sabrauca Ziemassvētki
Rakstītām kamanām.

Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā;
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.

Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu.
Sētā nāk rūķīts
Ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns, –
Bet, kur tas bija bijis,
Gaiši iedegās guns.

Piparkūku smarža gaisā,
Salatēvs ar roku māj,
Dāvanas tam liktas maisā –
Skaties, Ziemassvētki klāt!

Sniega māte pūkas mētā
Svētki ienāk katrā sētā,
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi.

ziemassvetku pantini berniem

Līdzīgi raksti

Viens komentārs

Back to top button

Adblock Detected

Please consider supporting us by disabling your ad blocker