LieldienasTradicionālie

Lieldienu ticējumi

Par laiku:

  • Cik dienu pirms Lieldienām ir rasa, tik dienu pēc Lieldienām būs salna;
  • Ja Lieldienās līst, līs ik svētdienu līdz pat Vasarsvētkiem;
  • Ja Lieldienās līst, būs ražīga vasara – govis dos daudz piena, un aitām būs gara vilna;
  • Ja Lieldienās ir skaidrs laiks, būs labs siena laiks;
  • Ja Lieldienu rīts ir skaidrs, būs karsta vasara;
  • Ja Lieldienu rīts ir apmācies, būs auksts pavasaris;
  • Ja Lieldienās līst, govis dos daudz piena;
  • Kas Lieldienu rītā agri ceļas, tam visu vasaru nāk miegs;
  • Pēc Lieldienām sākas silts laiks;
  • Ja Lieldienās pār lielceļu iet vardes, gaidām lietaina vasara;
  • Ja pirms Lieldienām rūc pērkons, būs barga vasara;

Par šūpošanos:

  • Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā nekostu odi un citi kukaiņi;
  • Lieldienās šūpojoties, šūpolēm jāļauj pašām lēni nostāties, lai tikpat lēni un līgani noziedētu linu druva;
  • Lieldienās jāšūpojas, lai veicinātu visa veida auglību;
  • Lieldienās daudz jāšūpojas, lai visu gadu nenāktu miegs;
  • Kad vienreiz kāris šūpoles, tam jākar arī citās Lieldienās, lai lopiem labi klātos;
  • Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā odi nelīstu acīs un lopi labi barotos;
  • Lieldienās augstu jāšūpojas, lai aitām dzimtu lieli jēri un augtu gara vilna;
  • Lieldienās daudz jāšūpojas, lai mākoņi izklīstu un nebūtu lietaina vasara;
  • Jo augstāk šūpojas, jo labāka ir raža;

Par olām:

  • Kas olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos;
  • Kas Lieldienās zog olas, tas paliek pliks kā ola;
  • Lieldienās jāvāra olas, lai augtu tikpat apaļi kā olas;
  • Lieldienās bērniem jāēd olas, lai tie augtu apaļi kā olas;
  • Kas Lieldienās, ēdot pirmo olu, to saskrāpē, tam piemetas tik daudz slimību, cik olai skrambu;
  • Kam, sitoties ar olām, ir stiprāka ola, tas dzīvo garāku mūžu;
  • Lieldienās jāēd olas, lai turpmāko gadu kukaiņi nemocītu;
  • Lieldienu rītā saimniecēm jāvāra olas, lai nākamajā gadā labi satiktu ar saimi un kaimiņiem;
  • Lieldienās, ēdot olas, to čaumalas smalki jāsadrupina, lai vistas labi dētu;
  • Ja Lieldienās olu čaumalas samin ar kājām, mājas ļaudis nemierīgi dzīvos;
  • Lieldienās olu ūdeni jālej pār sētu un jāsaka: “Puž, puž vanagam acis cieti ar olu pervi!”, lai vanags nenes prom vistas;
  • Lieldienās, vārot olas, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu;
  • Lieldienās jāmainās ar olām, lai cāļi padotos labi;
  • Saimes tēvam Lieldienās olu jāsagriež tik daļās, cik saimē cilvēku, lai tā dzīvotu saticīgi;
  • Lai nodrošinātu sev veiksmi, Lieldienu rītā pār šūpoļu koku jāmet trīs olas tā, lai tās nesasistos;
  • Jo vairāk Lieldienu olu bija saimniecei, jo vairāk nākamajā gadā vairojās lopi;
  • Lieldienās jākrāso olas, lai vistas dētu skaistas olas;
  • Ja bļodiņā, ar pirkstu griežot divas olas, tās sasitas, nākamajā gadā apprecēsies;
  • Lieldienās jāēd olas, lai cilvēki un lopi būtu veseli;
  • Lieldienu olu čaumalas nedrīkst mētāt apkārt, lai mājās valdītu miers un saticība;
  • Ja Lieldienu olu čaumala labi nolobās, tad būs laba linu raža, bet, ja čaumala nolobās slikti, tad būs slikta linu raža;
  • Kam, sitoties ar olām, tā paliek vesela, tam piepildās vēlēšanās;

Par veselību:

  • Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā, pirms saullēkta jānoēd vismaz 12 dzērvenes;
  • Lieldienu rītā, līdz saullēktam, neizrunājot ne vārda, no upes tās tecēšanas virzienā jāpasmeļ ūdens un jāapslaka gan sevi, gan lopus, gan māju, jo tam piemīt dziedinošs un sargājošs spēks;
  • Lieldienu rītā, pirms saullēkta jāiet upē mazgāties, lai visu gadu būtu vesels;
  • Lieldienu rīta, saulei lecot, jāmazgā mute, lai kļūtu skaists;
  • Lai kļūtu skaists un vesels, Lieldienās jāceļas pirms saullēkta;
  • Ja negrib, lai būtu lielas kājas, Lieldienu rītā ar kailām kājām jāuzkāpj uz akmens;
  • Lieldienu rītā, pirms saullēkta uz staba gala jāuzliek sāls un jāatstāj līdz saulrietam, lai tas derētu pret it visām slimībām;
  • Lieldienās, pirms saullēkta jāapgriež nagi, lai acis nesāpētu;
  • Lieldienu rītā jāvārtās rasā, lai visu gadu būtu laba veselība;

Par māju:

  • Kas Lieldienās pirmais iziet no mājas, to visu gadu pavada laime;
  • Lieldienu rītā nekur istabā uguni, lai pērkons neiespertu;
  • Lai mājās nebūtu odu un knišļu, Lieldienu rītā no galda jāsaslauka druskas un jānes tās pāri robežai;
  • Lieldienu priekšvakarā durvis jānosprauž ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiktu iekšā;
  • Lai mājā neiekļūtu burvji, Lieldienu naktī ar pīlādžu rungu jāskrien apkārt mājai;
  • Lai visu gadu mājās nebūtu blusu un mušu, Lielās piektdienas rītā saslaucītie istabas gruži jāuzber uz cita saimnieka zemes;
  • Lieldienās nevajag malt dzirnavas un darīt citus trokšņainus darbus, lai pērkona negaisi un vētras nenodarītu postu;
  • Lai veiktos visi darbi, Lieldienu rītā krāsns jāizkurina līdz saullēktam;
  • Lieldienās, aizdzenot no sētas un lauka putnus, tiek aizdzītas arī visas nelaimes un slimības;
  • Lieldienās jāvāra gaļa un tās kauli jāaprok visos dārza stūros, lai kurmji zemes neizceltu;
  • Lieldienās nedrīkst plūkt zāli, lai tā neizkalstu;

Par lopiem:

  • Lieldienu rītā zirgi jāpeldina tekošā ūdeni, bet lopi jākuļ ar žagariem, lai tie nebizotu;
  • Lieldienu rītā, pirms saullēkta jāmazgā dīķī cūka, velkot to atmuguriski ūdenī, lai visu gadu mājās būtu tīrība;
  • Lieldienās jānoper lopi, lai tie nebizotu un būtu veseli, kā arī bites, lai tās vairotos;
  • Lieldienu rītā pa ganībām velk lupatu, savācot rasu, un dod to govīm dzert, lai tās būtu veselas un ražīgas;
  • Lieldienu rītā, pirms saullēkta uz slotas 3 reizes jāapjāj savas robežas, lai govis nebizotu;

Par labklājību:

  • Lai iegūtu bagātību, Lieldienās jāēd zirņi;
  • Lai iegūtu bagātību, Lieldienu rītā, citiem neredzot, ir jāsalasa skaidas un malkas gruži, un jānoglabā tie mājās;
  • Lai atrastu zudušas lietas, Lieldienās jāiet skaidas lasīt;

Par ražu:

  • Lai zirņi labi augtu, pa Lieldienām jāvāra pūpoli.

pavasara saulgriezi

Birkas

Līdzīgi raksti

Apskaties arī
Close
Back to top button
Close

Adblock Detected

Please consider supporting us by disabling your ad blocker