Lieldienu ticējumi

Par laiku:

• Cik dienu pirms Lieldienām ir rasa, tik dienu pēc Lieldienām būs salna;
• Ja Lieldienās līst, līs ik svētdienu līdz pat Vasarsvētkiem;
• Ja Lieldienās līst, būs ražīga vasara – govis dos daudz piena, un aitām būs gara vilna;
• Ja Lieldienās ir skaidrs laiks, būs labs siena laiks;
• Ja Lieldienu rīts ir skaidrs, būs karsta vasara;
• Ja Lieldienu rīts ir apmācies, būs auksts pavasaris;
• Ja Lieldienās līst, govis dos daudz piena;
• Kas Lieldienu rītā agri ceļas, tam visu vasaru nāk miegs;
• Pēc Lieldienām sākas silts laiks;
• Ja Lieldienās pār lielceļu iet vardes, gaidām lietaina vasara;
• Ja pirms Lieldienām rūc pērkons, būs barga vasara;

Par šūpošanos:

• Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā nekostu odi un citi kukaiņi;
• Lieldienās šūpojoties, šūpolēm jāļauj pašām lēni nostāties, lai tikpat lēni un līgani noziedētu linu druva;
• Lieldienās jāšūpojas, lai veicinātu visa veida auglību;
• Lieldienās daudz jāšūpojas, lai visu gadu nenāktu miegs;
• Kad vienreiz kāris šūpoles, tam jākar arī citās Lieldienās, lai lopiem labi klātos;
• Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā odi nelīstu acīs un lopi labi barotos;
• Lieldienās augstu jāšūpojas, lai aitām dzimtu lieli jēri un augtu gara vilna;
• Lieldienās daudz jāšūpojas, lai mākoņi izklīstu un nebūtu lietaina vasara;
• Jo augstāk šūpojas, jo labāka ir raža;

Par olām:

• Kas olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos;
• Kas Lieldienās zog olas, tas paliek pliks kā ola;
• Lieldienās jāvāra olas, lai augtu tikpat apaļi kā olas;
• Lieldienās bērniem jāēd olas, lai tie augtu apaļi kā olas;
• Kas Lieldienās, ēdot pirmo olu, to saskrāpē, tam piemetas tik daudz slimību, cik olai skrambu;
• Kam, sitoties ar olām, ir stiprāka ola, tas dzīvo garāku mūžu;
• Lieldienās jāēd olas, lai turpmāko gadu kukaiņi nemocītu;
• Lieldienu rītā saimniecēm jāvāra olas, lai nākamajā gadā labi satiktu ar saimi un kaimiņiem;
• Lieldienās, ēdot olas, to čaumalas smalki jāsadrupina, lai vistas labi dētu;
• Ja Lieldienās olu čaumalas samin ar kājām, mājas ļaudis nemierīgi dzīvos;
• Lieldienās olu ūdeni jālej pār sētu un jāsaka: “Puž, puž vanagam acis cieti ar olu pervi!”, lai vanags nenes prom vistas;
• Lieldienās, vārot olas, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu;
• Lieldienās jāmainās ar olām, lai cāļi padotos labi;
• Saimes tēvam Lieldienās olu jāsagriež tik daļās, cik saimē cilvēku, lai tā dzīvotu saticīgi;
• Lai nodrošinātu sev veiksmi, Lieldienu rītā pār šūpoļu koku jāmet trīs olas tā, lai tās nesasistos;
• Jo vairāk Lieldienu olu bija saimniecei, jo vairāk nākamajā gadā vairojās lopi;
• Lieldienās jākrāso olas, lai vistas dētu skaistas olas;
• Ja bļodiņā, ar pirkstu griežot divas olas, tās sasitas, nākamajā gadā apprecēsies;
• Lieldienās jāēd olas, lai cilvēki un lopi būtu veseli;
• Lieldienu olu čaumalas nedrīkst mētāt apkārt, lai mājās valdītu miers un saticība;
• Ja Lieldienu olu čaumala labi nolobās, tad būs laba linu raža, bet, ja čaumala nolobās slikti, tad būs slikta linu raža;
• Kam, sitoties ar olām, tā paliek vesela, tam piepildās vēlēšanās;

Par veselību:

• Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā, pirms saullēkta jānoēd vismaz 12 dzērvenes;
• Lieldienu rītā, līdz saullēktam, neizrunājot ne vārda, no upes tās tecēšanas virzienā jāpasmeļ ūdens un jāapslaka gan sevi, gan lopus, gan māju, jo tam piemīt dziedinošs un sargājošs spēks;
• Lieldienu rītā, pirms saullēkta jāiet upē mazgāties, lai visu gadu būtu vesels;
• Lieldienu rīta, saulei lecot, jāmazgā mute, lai kļūtu skaists;
• Lai kļūtu skaists un vesels, Lieldienās jāceļas pirms saullēkta;
• Ja negrib, lai būtu lielas kājas, Lieldienu rītā ar kailām kājām jāuzkāpj uz akmens;
• Lieldienu rītā, pirms saullēkta uz staba gala jāuzliek sāls un jāatstāj līdz saulrietam, lai tas derētu pret it visām slimībām;
• Lieldienās, pirms saullēkta jāapgriež nagi, lai acis nesāpētu;
• Lieldienu rītā jāvārtās rasā, lai visu gadu būtu laba veselība;

Par māju:

• Kas Lieldienās pirmais iziet no mājas, to visu gadu pavada laime;
• Lieldienu rītā nekur istabā uguni, lai pērkons neiespertu;
• Lai mājās nebūtu odu un knišļu, Lieldienu rītā no galda jāsaslauka druskas un jānes tās pāri robežai;
• Lieldienu priekšvakarā durvis jānosprauž ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiktu iekšā;
• Lai mājā neiekļūtu burvji, Lieldienu naktī ar pīlādžu rungu jāskrien apkārt mājai;
• Lai visu gadu mājās nebūtu blusu un mušu, Lielās piektdienas rītā saslaucītie istabas gruži jāuzber uz cita saimnieka zemes;
• Lieldienās nevajag malt dzirnavas un darīt citus trokšņainus darbus, lai pērkona negaisi un vētras nenodarītu postu;
• Lai veiktos visi darbi, Lieldienu rītā krāsns jāizkurina līdz saullēktam;
• Lieldienās, aizdzenot no sētas un lauka putnus, tiek aizdzītas arī visas nelaimes un slimības;
• Lieldienās jāvāra gaļa un tās kauli jāaprok visos dārza stūros, lai kurmji zemes neizceltu;
• Lieldienās nedrīkst plūkt zāli, lai tā neizkalstu;

Par lopiem:

• Lieldienu rītā zirgi jāpeldina tekošā ūdeni, bet lopi jākuļ ar žagariem, lai tie nebizotu;
• Lieldienu rītā, pirms saullēkta jāmazgā dīķī cūka, velkot to atmuguriski ūdenī, lai visu gadu mājās būtu tīrība;
• Lieldienās jānoper lopi, lai tie nebizotu un būtu veseli, kā arī bites, lai tās vairotos;
• Lieldienu rītā pa ganībām velk lupatu, savācot rasu, un dod to govīm dzert, lai tās būtu veselas un ražīgas;
• Lieldienu rītā, pirms saullēkta uz slotas 3 reizes jāapjāj savas robežas, lai govis nebizotu;

Par labklājību:

• Lai iegūtu bagātību, Lieldienās jāēd zirņi;
• Lai iegūtu bagātību, Lieldienu rītā, citiem neredzot, ir jāsalasa skaidas un malkas gruži, un jānoglabā tie mājās;
• Lai atrastu zudušas lietas, Lieldienās jāiet skaidas lasīt;

Par ražu:

• Lai zirņi labi augtu, pa Lieldienām jāvāra pūpoli.