LieldienasTradicionālie

Lieldienu ticējumi

Par laiku:

  • Cik dienu pirms Lieldienām ir rasa, tik dienu pēc Lieldienām būs salna;
  • Ja Lieldienās līst, līs ik svētdienu līdz pat Vasarsvētkiem;
  • Ja Lieldienās līst, būs ražīga vasara – govis dos daudz piena, un aitām būs gara vilna;
  • Ja Lieldienās ir skaidrs laiks, būs labs siena laiks;
  • Ja Lieldienu rīts ir skaidrs, būs karsta vasara;
  • Ja Lieldienu rīts ir apmācies, būs auksts pavasaris;
  • Ja Lieldienās līst, govis dos daudz piena;
  • Kas Lieldienu rītā agri ceļas, tam visu vasaru nāk miegs;
  • Pēc Lieldienām sākas silts laiks;
  • Ja Lieldienās pār lielceļu iet vardes, gaidām lietaina vasara;
  • Ja pirms Lieldienām rūc pērkons, būs barga vasara;

Par šūpošanos:

  • Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā nekostu odi un citi kukaiņi;
  • Lieldienās šūpojoties, šūpolēm jāļauj pašām lēni nostāties, lai tikpat lēni un līgani noziedētu linu druva;
  • Lieldienās jāšūpojas, lai veicinātu visa veida auglību;
  • Lieldienās daudz jāšūpojas, lai visu gadu nenāktu miegs;
  • Kad vienreiz kāris šūpoles, tam jākar arī citās Lieldienās, lai lopiem labi klātos;
  • Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā odi nelīstu acīs un lopi labi barotos;
  • Lieldienās augstu jāšūpojas, lai aitām dzimtu lieli jēri un augtu gara vilna;
  • Lieldienās daudz jāšūpojas, lai mākoņi izklīstu un nebūtu lietaina vasara;
  • Jo augstāk šūpojas, jo labāka ir raža;

Par olām:

  • Kas olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos;
  • Kas Lieldienās zog olas, tas paliek pliks kā ola;
  • Lieldienās jāvāra olas, lai augtu tikpat apaļi kā olas;
  • Lieldienās bērniem jāēd olas, lai tie augtu apaļi kā olas;
  • Kas Lieldienās, ēdot pirmo olu, to saskrāpē, tam piemetas tik daudz slimību, cik olai skrambu;
  • Kam, sitoties ar olām, ir stiprāka ola, tas dzīvo garāku mūžu;
  • Lieldienās jāēd olas, lai turpmāko gadu kukaiņi nemocītu;
  • Lieldienu rītā saimniecēm jāvāra olas, lai nākamajā gadā labi satiktu ar saimi un kaimiņiem;
  • Lieldienās, ēdot olas, to čaumalas smalki jāsadrupina, lai vistas labi dētu;
  • Ja Lieldienās olu čaumalas samin ar kājām, mājas ļaudis nemierīgi dzīvos;
  • Lieldienās olu ūdeni jālej pār sētu un jāsaka: “Puž, puž vanagam acis cieti ar olu pervi!”, lai vanags nenes prom vistas;
  • Lieldienās, vārot olas, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu;
  • Lieldienās jāmainās ar olām, lai cāļi padotos labi;
  • Saimes tēvam Lieldienās olu jāsagriež tik daļās, cik saimē cilvēku, lai tā dzīvotu saticīgi;
  • Lai nodrošinātu sev veiksmi, Lieldienu rītā pār šūpoļu koku jāmet trīs olas tā, lai tās nesasistos;
  • Jo vairāk Lieldienu olu bija saimniecei, jo vairāk nākamajā gadā vairojās lopi;
  • Lieldienās jākrāso olas, lai vistas dētu skaistas olas;
  • Ja bļodiņā, ar pirkstu griežot divas olas, tās sasitas, nākamajā gadā apprecēsies;
  • Lieldienās jāēd olas, lai cilvēki un lopi būtu veseli;
  • Lieldienu olu čaumalas nedrīkst mētāt apkārt, lai mājās valdītu miers un saticība;
  • Ja Lieldienu olu čaumala labi nolobās, tad būs laba linu raža, bet, ja čaumala nolobās slikti, tad būs slikta linu raža;
  • Kam, sitoties ar olām, tā paliek vesela, tam piepildās vēlēšanās;

Par veselību:

  • Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā, pirms saullēkta jānoēd vismaz 12 dzērvenes;
  • Lieldienu rītā, līdz saullēktam, neizrunājot ne vārda, no upes tās tecēšanas virzienā jāpasmeļ ūdens un jāapslaka gan sevi, gan lopus, gan māju, jo tam piemīt dziedinošs un sargājošs spēks;
  • Lieldienu rītā, pirms saullēkta jāiet upē mazgāties, lai visu gadu būtu vesels;
  • Lieldienu rīta, saulei lecot, jāmazgā mute, lai kļūtu skaists;
  • Lai kļūtu skaists un vesels, Lieldienās jāceļas pirms saullēkta;
  • Ja negrib, lai būtu lielas kājas, Lieldienu rītā ar kailām kājām jāuzkāpj uz akmens;
  • Lieldienu rītā, pirms saullēkta uz staba gala jāuzliek sāls un jāatstāj līdz saulrietam, lai tas derētu pret it visām slimībām;
  • Lieldienās, pirms saullēkta jāapgriež nagi, lai acis nesāpētu;
  • Lieldienu rītā jāvārtās rasā, lai visu gadu būtu laba veselība;

Par māju:

  • Kas Lieldienās pirmais iziet no mājas, to visu gadu pavada laime;
  • Lieldienu rītā nekur istabā uguni, lai pērkons neiespertu;
  • Lai mājās nebūtu odu un knišļu, Lieldienu rītā no galda jāsaslauka druskas un jānes tās pāri robežai;
  • Lieldienu priekšvakarā durvis jānosprauž ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiktu iekšā;
  • Lai mājā neiekļūtu burvji, Lieldienu naktī ar pīlādžu rungu jāskrien apkārt mājai;
  • Lai visu gadu mājās nebūtu blusu un mušu, Lielās piektdienas rītā saslaucītie istabas gruži jāuzber uz cita saimnieka zemes;
  • Lieldienās nevajag malt dzirnavas un darīt citus trokšņainus darbus, lai pērkona negaisi un vētras nenodarītu postu;
  • Lai veiktos visi darbi, Lieldienu rītā krāsns jāizkurina līdz saullēktam;
  • Lieldienās, aizdzenot no sētas un lauka putnus, tiek aizdzītas arī visas nelaimes un slimības;
  • Lieldienās jāvāra gaļa un tās kauli jāaprok visos dārza stūros, lai kurmji zemes neizceltu;
  • Lieldienās nedrīkst plūkt zāli, lai tā neizkalstu;

Par lopiem:

  • Lieldienu rītā zirgi jāpeldina tekošā ūdeni, bet lopi jākuļ ar žagariem, lai tie nebizotu;
  • Lieldienu rītā, pirms saullēkta jāmazgā dīķī cūka, velkot to atmuguriski ūdenī, lai visu gadu mājās būtu tīrība;
  • Lieldienās jānoper lopi, lai tie nebizotu un būtu veseli, kā arī bites, lai tās vairotos;
  • Lieldienu rītā pa ganībām velk lupatu, savācot rasu, un dod to govīm dzert, lai tās būtu veselas un ražīgas;
  • Lieldienu rītā, pirms saullēkta uz slotas 3 reizes jāapjāj savas robežas, lai govis nebizotu;

Par labklājību:

  • Lai iegūtu bagātību, Lieldienās jāēd zirņi;
  • Lai iegūtu bagātību, Lieldienu rītā, citiem neredzot, ir jāsalasa skaidas un malkas gruži, un jānoglabā tie mājās;
  • Lai atrastu zudušas lietas, Lieldienās jāiet skaidas lasīt;

Par ražu:

  • Lai zirņi labi augtu, pa Lieldienām jāvāra pūpoli.

pavasara saulgriezi

Līdzīgi raksti

Back to top button

Adblock Detected

Please consider supporting us by disabling your ad blocker