Tradicionālie

Meteņi

Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtām jeb gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem. Jāpiemin, ka Meteņu svinēšanā ir saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senās indoeiropiešu tautas, tostarp senlatvieši, gadu miju svinēja mūsdienu februāra vidū, tāpēc Meteņus varētu dēvēt arī par senlatviešu Vecgada vakaru.

saules kalendars

Nereti Meteņus svin arī 7 nedēļas pirms Lieldienām, uzreiz pēc Meteņiem aizsākot katoļu lielo gavēni, kas ilgst līdz pat Lieldienām. Ja Meteņi tiek svinēti saskaņā ar Baznīcas nostādnēm, tad tie ik gadu iekrīt kādā februāra vai marta sākuma datumā. Vienu vārdu sakot, tie, kas Meteņus svin saskaņā ar senlatviešu Saules gada kalendāru, Meteņus svin 6. februārī, bet tie, kas svin svētku saskaņā ar kristiešu svētku kalendāru, Meteņus svin 7 dienas pirms Lieldienām. Saskaņā ar kristiešu tradīcijām, Meteņu vakars ir sestdienā, Meteņi ir svētdienā, bet Pelnu diena ir pirmdienā.

Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos – par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Jāmin arī fakts, ka senāk senlatviešu vārds “meti” apzīmēja laika griežus, tādēļ arī Meteņi, kas ir viens no laika griežu punktiem, ir nosaukti tieši tādā vārdā. Meteņos, kā jau laika griežos, noslēdzās ziemas darbi, un sākās pavasara darbi.

metenu ugunskurs

Meteņiem, tāpat kā vairākumam senlatviešu svētku, ir jautrs raksturs. Meteņi tiek gaidīti ar prieku, jo ikviens gaida pavasari, bet tieši Meteņi ir tie svētki, kas simbolizē tā tuvošanos. Līdz ar Meteņiem beidzas garie un tumšie ziemas vakari, un cilvēku skatījums uz dzīvi arīdzan kļūst gaišāks un priecīgāks, un ne velti, jo Meteņu laikā dienas arī ir kļuvušas garākas un saulainākas. Tradicionāli Meteņiem ir paredzēta tikai viena svinību diena, tomēr ar tiem saistītās izdarības sākas jau vienu dienu iepriekš – Meteņu vakarā. Šīs izdarības ir saistītas ar Meteņu gaidīšanu un gatavošanos tiem. Viena no izteiktākajām Meteņu gaidīšanas laika tradīcijām ir vizināšanās ar ragaviņām, kas norisinās pa dienu, kā arī Meteņu mielasts un budēļos iešanas, kas norisinās vakarā. Nākamā diena ir īstā Meteņu diena, kurā arīdzan turpinās mielošanās ar dažādiem tradicionālajiem ēdieniem, vizināšanās ar ragaviņām, kā arī ciemošanās.

metenu edieni

Meteņos nu nekādi neiztika bez svētku mielasta, kurā simboliski piedalās arī Metenis. Arī Meteņos senlatviešu galdi teju vai lūza no ēdienu pārpilnības un dažādības, jo Metenim nepiederas nākt ciemos ar tukšām rokām. Metenis vienmēr ierodas ar miežu un kaņepju plāceņiem un slokātņiem jeb plāceņiem ar pildījumu, kā arī ar cūkas galvu, smeceri, ausīm un kājām, kas bija būtiskākais ciema kukulis. Neskaitot šos ēdienus, kuriem uz svētku galda bija jāatrodas obligātā kārtā, galdā tika celts arī Meteņu zīdenis jeb grūdenis, kas tika gatavots no savārītām grūbām, kartupeļiem un žāvētas cūkas galvas puses, kā arī pīrāgi un Meteņa maize jeb tītenis. No dzērieniem galdā lika alu. Vakarējot pie svētku galda, obligāta bija Meteņa daudzināšana dziesmās un citās izdarībās, kā arī īpašā saimnieces deja, kurai bija rituāla nozīme linu un lopu ražīguma un auglības veicināšanā.

metendiena

Ņemot vērā bagāti klāto svētku galdu, senlatvieši bez rūpēm varēja uzņemt arī viesus, kas atbrauca no tuvākiem un tālākiem apvidiem. Jāpiemin, ka Meteņos tālu ciemu braukšanai ir simboliska nozīme – ticēja, ka ciemos braukšana, mērojot tālus attālumus, vecina gan linu, gan lopu labu padošanos nākamajā gadā. Tas attiecas gan uz tālu ciemiņu uzņemšanu, gan uz pašu došanos tālā ceļā. Senlatviešiem, senajai zemkopju tautai, tas bija īpaši būtiski, tāpēc it visās gadskārtās, tostarp Meteņos, tika veikti dažādi auglību un ražīgumu veicinoši rituāli. Meteņi bija tie svētki, kuros ciemiņi ciemojās vairākas dienas pēc kārtas – sāka ciemoties Meteņu vakarā, bet mājup devās tikai trešajā dienā – Pelnu dienā. Jāmin, ka Meteņos, atšķirībā no citiem svētkiem, kuros ciemošanās tika sarunāta iepriekš, ciemiņi varēja ierasties arī bez brīdinājuma vai aicināšanas, tajā pašā laikā sagaidot labu uzņemšanu.

metenu budeli

Meteņu vakarā, kā minēts iepriekš, norisinājās arī budēļos iešana uz citām sētām, kā arī budēlīšu uzņemšana savās mājās. Jāuzsver, ka, saskaņā ar senlatviešu tradīcijām, Meteņi ir pēdējā budēļos ejamā reize, jo budēļos iešana pieder pie ziemas izdarībām, bet, kā jau pieminēts, līdz ar Meteņiem ziema beidzas.

vizinasanas ar ragavinam

Atgriežoties pie vienas no būtiskākajām Meteņu izdarībām – vizināšanās ar ragaviņām – un izdarību rituālās nozīmes, jāsaka, ka, slaidi laižoties ar ragaviņām no kalna, cerēja veicināt garu linu padošanos nākamajā vasarā. Neskatoties uz to, ka šī nodarbe īpašu prieku sagādāja bērniem, to darīja arī pieaugušie iepriekš minētā motīva dēļ.

meteni

Nākamā diena pēc Meteņiem ir Pelnu diena, kas iezīmē ziemas beigas un pavasara, kā arī jauna gada sākšanos. Kā jau sākumā pieminēts, Meteņi ir seno laiku Vecgada vakars, tāpēc Pelnu diena ir seno laiku Jaunais gads. Tieši šī iemesla dēļ Pelnu dienai ir būtiska loma senlatviešu laika skaitīšanas sistēmā jeb Saules gada kalendārā. Pelnu diena tiek dēvēta par pelnu dienu, pateicoties pelnos ierušinātajai ugunij, kas tika ņemta līdzi un kas bija nepieciešama, kad devās līst un izdedzināt līdumus jauniem tīrumiem – jaunām saimniecībām. Ar līdumu līšanu bija saistīta pieaugušo dēlu iziešana savā dzīvē, kas parasti notikusi Pelnu dienā, līdz ar to šī diena tautās ir pazīstama arī kā jaunu saimniecību dibināšanas laiks.

Arī citas pasaules tautas šo gada laiku tā vai citādi atzīmē. Piemēram, krievi un citas ortodoksālās kristietības tautas šos svētkus dēvē par “masļeņicu”, kurā galvenās izdarības ir pankūku cepšana un salmu lelles dedzināšana. Citās Eiropas un Amerikas tautās šie svētki sakrīt ar karnevālu un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”.

budelos iesana

Arī ar Meteņiem, tāpat kā ar citiem senlatviešu gadskārtu svētkiem, saistās vairāki ticējumi, kuriem senlatvieši pievērsa uzmanību un ticēja.

Par laiku:

  • Kāds laiks ir Meteņos, tāds laiks būs arī Lieldienās;
  • Ja Meteņos ir vējains laiks, tad būs auksts pavasaris;
  • Ja Meteņos uz jumtiem ir sniegs, tad vasarā būs daudz ogu un sēņu;
  • Ja Meteņos uz jumtiem ir sniegs, tad tas būs arī Lieldienās;

Par ražu:

  • Meteņos vīriešiem ar matiem jāplūcas, lai to lini augtu gari;
  • Meteņos vīriešiem stipri jādzer, lai to lini labi augtu;
  • Meteņos jāveļ sniega bumbas, lai kāpostiem būtu lielas galviņas;
  • Ja Meteņos vērsis uz ceļa no zirga pēdas dabū nodzerties, būs laba raža;
  • Meteņos pie uguns nedrīkst maizi ēst, lai vasarā rudzi saulē neizdegtu;
  • Ja Meteņos ir sauss laiks, būs ražīgs gads;
  • Ja Meteņos snieg vai līst, būs laba ogu un sēņu raža;
  • Maize jāsagriež pirms Meteņa dienas, citādi tā nenāks par labu ēdājam, un rudzi vasarā būs vāji;
  • Meteņos jāskrien no kalniņa, lai augtu gari lini un vasarā odi nekostu;
  • Meteņos jāved pirmos mēslus uz tīrumu, tad ar tiem var visos vējos strādāt;
  • Meteņos jāvāra cūku astes, lai augtu gari mieži;
  • Meteņos kurmju rakumi jāizbada ar pīlādžu iesmu, uz kura cepta gaļa, lai tie vairs neraktu;
  • Meteņos jāizved mēsli, lai kurmji neraktu dārzus un laukus;
  • Meteņos nedrīkst strādāt, citādi kurmji izveļ laukus;

Par labklājību:

  • Meteņos gadiem jāskrien trīs reizes ap māju, lai vasarā govis nebizo;
  • Ja Meteņos Mēness trīs dienas vecs, būs labs gads, bet ja tas ir vecāks, būs slikts gads;
  • Ja Meteņos palāses pil tā, ka gailis var padzerties, būs auglīgs gads;
  • Meteņos nedrīkst vērpt, citādi traki suņi skries mājā;
  • Meteņos zem liela ozola jāpaliek maize un gaļa, un jāgaida, ko putni pirmo ēdīs – ja maizi, tad tā būs lētāka, ja gaļu, tad tā būs lētāka;
  • Ja Meteņos lien maisā, lietuvēns dodot dāvanas;
  • Meteņos un Pelnu dienā sievietes nevērpj, bet vīrieši neklauvē, citādi vējš plosīs ēkas un jumtus;
  • Meteņos mājās neko nedrīkst ievest, bet gan tikai izvest;
  • Meteņos nedrīkst vērpt, citādi mazie sivēni raustās, trīc un griežas apkārt;
  • Meteņos nedrīkst velēties, citādi drēbes vairs nekad nevarēs dabūt baltas;
  • Meteņos jāvāra cūkas kājas, jo tad augot labas cūkas;
  • Meteņos, budēļos ejot, jācep maize, lai tā visu gadu nepelētu;
  • Ja Meteņos vāra zirņus, dzimst sprogaini jēri;
  • Meteņos pirmo reizi jāiebrauc zirgi, lai tie vienmēr būtu brangi un labi ietu;
  • Meteņos no kalna jālaižas ar ragutiņām, lai zirgi viegli tecētu;
  • Meteņos jāēd cūkas ausi, lai izdotos labi sivēni;
  • Meteņos jāizslauka istaba, lai būtu saule, un mēsli jāliek tur, kur grib lai vistas dētu;
  • Ja Meteņos cilā sietiņus, nākamajā vasarā ir daudz mušu;

Par precībām:

  • Meteņos meitām jājāj uz cepļa slotas līdz cūku kūts durvīm, trīs reizes jāpiest un jāsaka: “Labvakar, čūčiņ, vecmemmiņ!” – ja cūka atrukšķ pretī, tad tajā gadā meita apprecēsies;

Par nākotni:

  • Meteņos bērniem jāēd cūkas šņukurs, lai tie būtu lieli rakstītāji;
  • Meteņos bērni jābāž maisā un jāsviež pār sētu, lai tie neaizgulētos;
  • Meteņos sunim uz cirvja kāta jāpadod maize un gaļa – ja suns kā pirmo ņem maizi, gaidāms auglīgs gads, un otrādi;

Par veselību:

  • Meteņos jāguļ šķērsām uz balkas, lai mugura nesāpētu;
  • Meteņos jāapgriež matu gali, lai tie ātri augtu;
  • Meteņos nevar šūt, lai neaugtu gari pirksti.

Līdzīgi raksti

Back to top button

Adblock Detected

Please consider supporting us by disabling your ad blocker