Svētku tradīciju aizsākumi

Svētkiem ir liela nozīme cilvēku dzīvēs. Tie palīdz izrauties no ikdienas rutīnas un sanākt kopā draugu un ģimenes lokā. Ir daudz un dažādi svētki un ir arī to tradīcijas. Visi zin, ka jāņu naktī jālec pāri ugunskuram un ziemassvētkos jāpušķo ziemassvētku eglīte. Bet vai visi zin kā tas ir aizsācies?

Ziemassvētku eglīte

 

Ieraksti par zaļumu izmantošanu svētku svinēšanai ir pieejami angļu baznīcu dokumentos pat no 15. gadsimta. Ap ziemassvētku laiku ar tiem tika izdekorētas mājas.

Par ziemassvētku eglītes izcelsmi ir daudz un dažādi mīti. Kādreiz tika uzskatīts, ka priedes pārstāv Dieva labestību. Vēl kāds mīts stāsta par nozāģētu ozolu, kura vietā izauga egle, kuras zari pārstāv Kristus mūžīgo patiesību.

Bet šķiet, ka Ziemassvētku eglīšu patiesā izcelsme sakņojas mūsdienu Vācijā viduslaikos. 1419. gadā Freiburgā tika uzstādīts koks, kas bija dekorēts ar āboliem, vafelēm un piparkūkām. “Paradīzes lugās”, kas tika izpildītas, lai atzīmētu Ādama un Ievas svētku dienu, kas krita Ziemassvētku vakarā, zināšanu koku attēloja mūžzaļa egle, kurai pie zariem bija piesieti āboli.

Pieprasījums pēc Ziemassvētku eglēm 15. gadsimtā bija tik liels, ka Strasbūrā tika pieņemti likumi, kas skāra cilvēkus, kuri cērt priedes zarus.

Tiek uzskatīts, ka vecākais Ziemassvētku eglīšu tirgus atradās nedaudz virs Vācijas dienvidrietumu robežas Strasbūrā Elzasā, kur 17. gadsimtā tika pārdotas neizrotātas eglītes. Tajā laikā vēl nebija iespēja aizņemties naudu tādēļ eglīti varēja atļauties tikai paši turīgākie cilvēki.

Lēkšana pāri ugunskuram

 

Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena. Vasaras saulgriežu laikā līdz Zemei nonāk visvairāk Saules gaismas. Šī enerģija dabā veicina dzīvības vairošanos un augšanu, tāpēc ļoti daudzās pirmatnējās kultūrās šīs dienas tiek svinētas.

Ir daudz un dažādas jāņu tradīcijas un viena no tām ir lēkšana pāri ugunskuram. Tas ir sens rituāls un izplatīts visā pasaulē. Senie cilvēki ticēja, ka lēkšana pāri ugunskuram palīdz attīrīties. Viņi ticēja, ka tas kurš pārleks pāri ugunskuram būs tīrs un neslimos visu gadu. Protams lēkšanai bija arī praktisks iemesls – sasildīties un neaizmigt gaidot rīta sauli.

Papardes zieda meklēšana

 

Viena no interesantākajām tradīcijām ir papardes zieda meklēšana. Senlatvieši ticēja, ka ar erotiskām darbībām tiek veicināts dabas ražīgums.

Tika ticēts, ka maksimālajai saules enerģijai dabas un cilvēku auglība ir maksimāli augsta. Šī iemesla dēļ vēl mūsdienās uzskata, ka Jāņos ir pats piemērotākais laiks bērna ieņemšanai. Šo pastiprināto erotisko darbību dēļ ir radies mīts par papardes zieda meklēšanu.

Lieldienu zaķis

 

Lieldienas ir kristīgie Jēzus augšāmcelšanās svētki, taču Svētajos Rakstos nekur nav atrodamas šokolādes olas un zaķis, kas tās piegādā.

Katru gadu lieldienās leģenda vēsta, ka garausis ar kokvilnas asti piegādā bērniem svētku grozus, kas pilni ar našķiem, rotaļlietām un gardām konfektēm – un pat izdēj krāsainas olas,kas jāatrod.

Lieldienu zaķa precīzā izcelsme ir noslēpumaina. Viena teorija ir tāda, ka truša simbols izriet no pagānu tradīcijām, kuras godināja auglības un pavasara dievieti. Dievietes dzīvnieka simbols bija trusis kurš simbolizē auglību.

Olas simbolizē jaunu dzīvi. Tiek uzskatīts, ka pirmā olu krāsošana aizsākusies 13. Gadsimtā.