Līgo
Kas ir Līgo svētki?
Līgo svētki ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, vasaras saulgriežu svētki, kas tiek svinēti dienā, kad ir visgarākā diena un visīsākā nakts. Līgo svētku pamatā ir pagāniskās tradīcijas, kas saistītas ar zemes auglību, zemkopību, saules un falla kultu.
Līgo svētku svinēšanas pirmsākumi
Kā visi latviešu gadskārtu svētki, arī Līgo svētki tiek svinēti jau kopš neatminamiem laikiem – tie ir mūsu senču, senlatviešu svētki, kas pārdzīvojuši vairākus gadsimtus. Pirmās rakstiski fiksētās liecības par Līgo svinēšanas datējamas jau ar 12. gadsimtu.
Līgo svētku svinēšanas laiks
No astronomiskā viedokļa vasaras saulgrieži parasti ir 21. vai 22. jūnijā, bet Latvijā oficiāli tie tiek svinēti un ir atzīti par brīvdienām 23. un 24. jūnijā. Līgo svinēšana notiek vēlāk par astronomiskajiem saulgriežiem, jo vēsturiski kristīgā Baznīca šo laiku piesaistīja Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, ko katoļi svin 24. jūnijā.
Līgo svētki ietver Līgo dienu jeb Jāņu vakaru, kas ir 23. jūnijā, un Jāņu dienu, kas ir 24. jūnijā. Tieši šī iemesla dēļ Līgo svētki tiek saukti tā, kā kuram labpatīkas – gan par Līgo, gan par Jāņiem.
Līgo svētku nosaukuma rašanās
Vārds “līgo”, kā izrādās nav latviešu vārds – tas ir senlatviešu, lībiešu jeb līvu vārds, kas latviešu valodā nozīmē “lai top”, tāpēc tas ietver laba vēlējumus, mantru, savdabīgu lūgšanu, lai viss vēlētais top un izdodas.
Vārds “Jāņi” radies komplicētā ceļā. Pirmkārt, ir radies vārds “Jānis”, kas cēlies no indoeiropiešu, arābu, ebreju vārdu cilmēm. Vārds tieši sakņojas ebreju personvārdā “Johanness”, kā arī ir radies no seno tautu mitoloģiskā konteksta, piemēram, indoeiropieši Jāni saista ar dabas auglību un dinamiku vasaras saulgriežos. Arī romiešu mitoloģijā Janus tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem dieviem, saules, debesjuma un vēju dievu, visa sākuma un likteņa dievu ar divām sejām, vērstām pret rietumiem un austrumiem, tumsu un gaismu, vecumu un jaunību. Arī ebreju un arābu mitoloģijas visa sākuma dievam Jahvem piemita dabas duālisms, proti, viņš šķīra tumsu no gaismas, ziemu no vasaras, nāvi no dzīvības.
Minēto vārdu pielāgošana katras tautas valodai notika līdz ar kristietības izplatīšanos. Senlatvieši tos pārveidoja par “Jāni”. Latviešu Jānis tiek uzskatīts par vienu galvenajām auglības un gaismas pārdzimšanas dievībām, tas ir vasaras saulgriežu veidols, cilvēcisks iemiesojums. Tiek uzskatīts, ka Jānis tiešā nozīmē ir nācējs un gājējs, kurš atnāk un aiziet tikai vasaras saulgriežos. Starpcitu, kā vēsta seni nostāsti, agrāk par Jāņiem un Jāņa dēliem varēja saukties tikai svēti vīri, kas tautā uzturēja senču ticību.
Neskatoties uz to, ka vārds “Līgo” ir šo svētku atslēgas vārds, vairākums šo svētku tradīciju ir saistītas ar vārdu “Jāņi”, piemēram, jāņuzāles, jāņuguns, Jāņa bērni, Jāņa tēvs, Jāņa māte, Jāņu siers u.tml. Šo svētku nosaukuma dublēšanās sākās, kad radās pretenzijas par vārda “Jāņi” nelatvisko izcelsmi, aizvietojot to ar latviskās izcelsmes “Līgo”.
Ņemot vērā kultūrvēsturisko mantojumu, precīzāk, latviešu folkloru, Līgo diena nereti tiek saukta arī par Zāļu dienu vai Zāļu vakaru, jo, kā tiek uzskatīts, vasaras saulgriežu laikā visām zālēm, kas tiek sauktas par jāņuzālēm, piemīt maksimāls, pat maģisks spēks un iedarbība, tāpēc tās ir jāievāc un jāpielieto tieši Līgo dienā.
-
Svētku tradīciju aizsākumi
Svētkiem ir liela nozīme cilvēku dzīvēs. Tie palīdz izrauties no ikdienas rutīnas un sanākt kopā draugu un ģimenes lokā. Ir…
Lasīt tālāk » -
Vasara bez odiem? Uzzini kā! (raksts + infografika)
Odi - kas tos pievilina, kā ar tiem efektīvi cīnīties un ko lietot pret odu kodumiem, raksts un informatīvs grafiks.
Lasīt tālāk » -
Idejas, kā dāvināt naudu
Mūsdienās ļoti daudzi izvēlas dāvināt nevis dāvanu, bet gan naudu, lai pats dāvanas (šajā gadījumā – naudas) saņēmējs iegādājas to,…
Lasīt tālāk » -
Vistas gaļas šašliks medus un sojas marinādē
Sastāvdaļas: Vistas fileja – 4 gab. (4 porcijām); Klasiskā sojas mērce – 3 ēdamkarotes; Medus – 1 tējkarote; Dižonas graudu…
Lasīt tālāk » -
Uguns – tā simbolika un spēks
Uguns – viena no stihijām Kā zināms, uguns ir viena no četriem pasaules pamatelementiem jeb četrām stihijām, kas ietver zemi,…
Lasīt tālāk » -
Sīpolu gredzeni alus mīklā
Sastāvdaļas: Sīpoli – 5 gab.; Eļļa – 1/2 pudeles; Olas – 2 gab.; Milti – 1 glāze; Sāls – pēc…
Lasīt tālāk » -
Senlatviešu rotas un to interpretācija mūsdienās
Senlatvieši nēsāja rotas ne vien praktisku un estētisku motīvu vadīti, bet arī ezotērisku iemeslu dēļ, proti, senlatvieši ticēja, ka zīmēm…
Lasīt tālāk » -
Saldais Jāņu siers
Sastāvdaļas: ~ 4% piens – 5 l; trekns biezpiens – 1 kg; lauku sviests – 100 g; Olas – 2…
Lasīt tālāk » -
Papardes zieda meklēšana
Papardes zieds ir burvju zieds un auglības simbols, kas sastopams vairāku seno tautu mitoloģijās, piemēram, baltu un slāvu folklorās. Nav…
Lasīt tālāk » -
Nerātnās Jāņu tautasdziesmas (18+)
Viena pate Jāņa zāle Brīžam gulu, brīžam stāvu; Kad ierauga jaunas meitas, Stāvu vien slaistījās. Visas labas tās zālītes…
Lasīt tālāk »
- 1
- 2
- 3
- 4
- 5
- ...
- Pēdējā lapa