Līgo svētku apsveikumi

Neskatoties uz to, ka Līgo svētkos apsveikumu pantiņu rakstīšana, sūtīšana vai kāda cita veida vēlēšana nav īpaši izteikta, atšķirībā no, piemēram, Ziemassvētkiem vai tādiem individuālajiem svētkiem kā dzimšanas un vārda dienas, tomēr ir daļa latviešu, kas piekopj savu draugu, radu vai paziņu apsveikšanu ar dažādiem svētku pantiņiem un citiem laba vēlējumu tekstiem arī Līgo svētkos. Tādam nolūkam, tāpat kā citiem svētkiem, pastāv un arvien no jauna tiek radīti apsveikumu teksti arī Līgo svētkiem.

Līgo svētku apsveikumiem visbiežāk tiek izmantotas latviešu tautasdziesmas jeb dainas Līgo svētku tematikā, tomēr latviešu vidū ir arī rakstnieki, precīzāk, dzejnieki un arīdzan prasmīgi rakstnieki no tautas vidus, kuri savus gara darbus veltījuši arī Līgo svētkiem. Līgo svētku dainās un Līgo svētku dzejā ir novērojama būtiska atšķirība – dainās vairāk tiek atspoguļota šo svētku būtība, bet dzejā vairāk tiek atspoguļota šo svētku emocionālā puse.

Līgo svētku apsveikumos, it īpaši dainās, ir ļoti labi nolasāmas un saprotamas šo svētku tradīcijas, būtība un jēga, dabas norises un citi ar šiem svētkiem saistīti apstākļi, tāpēc šos tekstus var uzskatīt ne vien par apsveikumu tekstiem, bet arī par miniatūriskām vēstures liecībām vai hronikām.

Līgo svētku apsveikumus izmanto ne vien cilvēku apsveikšanai Līgo svētkos, bet arī Līgo svētku vārda dienas gaviļnieku – Līgu un Jāņu sveikšanai. Tā kā sākotnēji Līgo svētki tika saukti par Jāņiem, un arīdzan dainās tika aprakstīti Jāņi, tad apsveikumi, kurus izmantot Jāņu sveikšanai, ir it īpaši daudz.