Senlatviešu rotas un to interpretācija mūsdienās
Senlatvieši nēsāja rotas ne vien praktisku un estētisku motīvu vadīti, bet arī ezotērisku iemeslu dēļ, proti, senlatvieši ticēja, ka zīmēm un ornamentiem, kas šobrīd mums zināmas kā latviešu mitoloģiskās zīmes, piemīt maģisks spēks jeb spējas ietekmēt ierasto lietu kārtību, piemēram, aizsargāt no ļaunuma, piesaistīt veiksmi, dziedināt, stiprināt savienības, kā arī vairot labklājību.
Šī iemesla dēļ it visas rotas iespēju robežās tika rotātas ar šīm zīmēm vai to motīviem, lai, piemēram, sakta ne vien saturētu kopā apģērbu, skaisti izskatītos, bet arī, piemēram, piesaistītu veiksmi. Protams, pirms šo zīmju nēsāšanas jebkādā veidā ir jāzina to nozīme, kā arī jāapzinās savas problēmas, kuras ir vēlme ar šo zīmju palīdzību atrisināt – pretējā gadījumā zīmes var nedarboties vai, vēl ļaunāk, esošo situāciju sabojāt vēl vairāk.
Primitīvi ģeometriskie ornamenti kā, piemēram, krustiņi, līkloči, skujiņas, aplīši un rombi bija novērojami jau akmens laikmeta artefaktos pirms apmēram 2,5 miljoniem gadu. Laikam ejot, primitīvie ornamenti kļuva sarežģītāki un komplicētāki, papildinot viens otru vai pat saplūstot kopā, līdz tie nostiprinājās un kļuva par patstāvīgām zīmēm, kas ir redzamas vēl līdz šai dienai, tomēr vairums cilvēku nemaz nenojauš šo zīmju nozīmi un jēgu.
Katram laikmetam bija raksturīgas savas dominējošās zīmes, piemēram, akmens laikmetam tie bija jau pieminētie primitīvie ornamenti, bet dzelzs laikmetam tās bija arī mūsdienu latvietim zināmās zīmes – ugunskrusts jeb pērkona krusts, saule, jumis, jumtiņš u.c. Interesanti, ka daudzas no šīm zīmēm ir sastopamas arī citu tautu kultūrās, tomēr tieši to kombinācijas ir tās, kas veido attiecīgajai etniskajai grupai raksturīgos ornamentus. Senlatviešu zīmes ir saistītas ar mitoloģiskajiem priekšstatiem, kā arī ar dabas spēku un dabas elementu personificējumiem.
Senajos laikos rotas bija ļoti daudzfunkcionāla lieta, jo tās ne vien, kā jau pieminēts, noderēja funkcionāliem, dekoratīviem un maģiskiem nolūkiem, bet arī kalpoja par sociālās piederības zīmogu – tās norādīja uz sabiedrisko, mantisko, kā arī etnisko piederību. Jo augstāks bija indivīda sabiedriskais un mantiskais statuss, jo rotu bija vairāk, turklāt, tās bija veidotas no vairāku metālu vai pat cēlmetālu sakausējumiem. Jāpiemin nianse, ka pēc rotām varēja noteikt vīriešu sociālo stāvokli un sieviešu etnisko piederību. Rotām tika piešķirta tik liela nozīme, ka ar tām cilvēkus pat apglabāja, ietērpjot tos svētku drānās un apliekot tiem piederošās rotas. Rotas pat tika mantotas; it īpaši tās mantoja meitas no savām mātēm.
Jau no laika gala sieviešu rotu komplekss ir bijis plašāks un bagātāks nekā vīriešiem. Ja sievietes rotu klāstu veidoja, piemēram, vainagi, saktas, kaklarotas, aproces, gredzeni, amuletu piekariņi u.c. rotu elementi, tad vīriešu rotu arsenālā ietilpa vien krekla saspraudes, aproces, gredzeni un saktas. Ar šādām, tikai krietni mazākām, rotām tika rotāti arī bērni. Viena iezīme, kas bija raksturīga bērnu rotām, bija zvārgulīši, lai mātei būtu vieglāk atrast savu atvasi.
Senlatviešu vīrieša rotas
Senlatviešu sievietes rotas
Laikam ejot, viss mainās un pilnveidojas – tajā skaitā arī rotas. Gadsimtu gaitā latviešu etniskās rotas ir ievērojami mainījušās, sākot ar materiālu un beidzot ar to stilu. Protams, visos laikos ir pastāvējušas oriģinālā tipa senlatviešu rotas, jo vienmēr ir pastāvējušas arī cilvēku grupas, kuras pieturas pie tradicionālajām vērtībām vai tā gluži vienkārši ir to nepieciešamība, piemēram, folkloras grupas, tautisko deju kolektīvi, dievturi u.tml. latviskās kultūras piekopēju grupas. Tiesa, latviešu mitoloģiskās zīmes ir parādība, kas ir palikusi nemainīga gan senlatviešu rotām, gan mūsdienu etniskajām latviešu rotām, turklāt, to aktualitāte ir atgriezusies un to pielietojums arvien pieaug. Šķiet, ka mūsdienu latvieši, atgriežoties pie savu senču kultūras mantojuma, meklē atpakaļceļu pie savām saknēm un patiesās identitātes.
Modes pasaulē, pie kuras mūsdienās pieder arī rotaslietas, nereti nākas dzirdēt teicienu, ka jaunais ir labi aizmirsts vecais, jo, kā zināms, mode allaž atgriežas, taču ar nelielām un modernām niansēm. Šo teicienu varētu attiecināt arī uz etniskajām rotām, kas ir pielāgotas pastāvošajām modes prasībām un kļuvušas par modernu aksesuāru. Tas, ka arvien vairāk cilvēku atgriežas pie senlatviešu stila rotu nēsāšanas, nereti, šķiet, ir tikai “modes kliedziens”, jo kāpēc gan lai nenēsātu stilīgu rotu, turklāt, rotātu ar latviešu spēka zīmēm un ornamentiem, jo mūsdienās etniskais stils ir modē. Protams, ir cilvēki, kas nēsā senlatviešu stila rotas to patiesās būtības dēļ, proti, lai apliecinātu savu nacionālo piederību, etnisko identitāti un pielietotu latviešu spēka zīmju sniegtās priekšrocības.
Lai arī kāds būtu jūsu motīvs šāda tipa rotu nēsāšanai, piedāvājam iepazīties, pirmkārt, ar senlatviešu oriģinālajām jeb latviešu etniskajām rotām, kā arī mūsdienu rotām, kurās tieši vai netieši atblāzmojas mūsu senču kultūrvēsturiskais mantojums jeb latvju rakstu zīmes un ornamenti. Kāpēc gan lai kādu no šīm rotiņām neiegādātos un nerotātos ar to šī gada Līgo svētkos? Jebkura no šīm rotām kalpos par lielisku simbolisko un maģisko vidutāju starp līgotāju un dabu, kas vasaras saulgriežos, Jāņos, ir pašā pilnbriedā un var sniegt neizmērojamas enerģijas lādiņu, kā arī iekustināt zīmēm attiecīgus liktenīgos procesus. Iedvesmojieties un paņemiet sev daļiņu no senlatviešu spēcīgās kultūras!
Auskari
Gredzeni
Kaklarotas
Saktas un piespraudes
Aproču pogas
