Mūsdienu Ziemassvētku pantiņi

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,

Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,

Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,

Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks.

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta

Mums katram tieši sirdī krīt,

Jo tieši sirdī ir tā vieta,

Kur Ziemassvētku brīnums mīt.

Lai gaiši sapņi piepildās

Un sniega takās nemaldās.

Lai sirdī zvaigžņu lietus līst

Un iecerētais atdzīvojas īsts.

Šovakar, kad klusi, klusi

Baltas sniega pārslas krīt

Novēlu Tev Ziemassvētkus

Brīnumainus sagaidīt!

Caur debess gaismas pieskārienu

To brīnumu lai atrod gars,

No kura ne vien Ziemassvētkiem,

Bet gadam dārgakmeņu svars!

Lai Tev ir ko mīlēt,un lai Tevi mīl,

Lai Tev ir ko gaidīt un Tevi gaida,

Lai ir ko darīt un ir kas to spēj novērtēt,

Lai debesis Tevi sargā un uz zemes.

Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru,

Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst.

Un lai no jauna dzirdam zvaigžņu vēsti,

Ka cilvēks ticēt vēl un cerēt drīkst.

Ar Tevi šai naktī lai notiek

Neparasts brīnums kāds.

Lai laime atnāk un paliek,

Lai vēlīgs likteņa prāts.

Lai mīlestības ir gana,

Ko saņemt un citiem dot.

Un nedienas gaismas zvanā

Lai dvēsele pārkausēt prot!

Lai aiziet prom pa baltu sniegu

Tās rūpes, kuras nomāc mūs!

Lai Ziemassvētki nāk ar prieku,

Ar cerību – viss labi būs!

Šim vakaram – spožākās zvaigznes,

Šim vakaram – baltākais sniegs.

Bet gaišāks par svecītēm eglē

Lai sirdī nāk cerību prieks!

Un nevajag nemaz tik daudz-

Pavisam maz,

Pavisam nieku,

Lai mirdzošs mirklis nestu prieku!

Eņģelītis zvaigznes kaisa,

Visas tās ir spožas, skaistas,

Kamēr sniegs un kamēr sals,

Pasakai šai nebūs gals…

Lai Ziemassvētku gaišums sasilda tās dienas,

kas pēdās saltiem sniegputeņiem nāks,

Un lai no egļu svecītes kaut vienas

simts dienu sirdī uzmirdz savādāk!

Šai Ziemsvētku naktī,

kad svecītes mirdz,

sakiet visu kas sakāms, sakiet no sirds.

Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,

tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt.

Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,

Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,

Lai saprastu – vien mīlestība māk

Ar sauli sirdi piestarot un sētu.

Zvaigžņu lietus

nolīst klusi,

Visa zeme mirdzēt sāk.

Griežas gads

uz otru pusi,

Balti Ziemassvētki nāk!

Zied svecīšu lāstekās Ziemsvētku vakars

Un gluži kā bērnībā noticam mēs,

Ka cerības visas, ko sējis tas sirdī

Kā teiksmu ābele uzziedēt spēs.

Būs brīnumi,ja vien tiem noticēsim;

Būs laime tad,ja pratīsim to dot;

Būs saskaņa,ja vien to radīt spēsim;

Vien dodot citiem,varam laimi gūt.

Pienācis laiks, kad zvaigžņu

Putekļi nogulst zem kājām

Un egle mirdz gaiši katrā mājā, –

Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks.

Šajā naktī atver durvis,

šajā naktī sirdi ver,

Kļūsti pats par labo burvi

Visiem prieku saujām ber!

Tik balts un kluss…

Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs.

Un gaišām rokām skaudams zemes telpu

Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

Debess korē rūķi sēž

Un laimi kā sniegu šķiež.

Kam trāpa laimes pieskāriens-

Tas pasaulē šai vairs nav viens!

Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,

Kad Klusā nakts pār zemi snieg:

Lai šonakt pati Mīlestība

Uz tavas galvas roku liek.

Lai mirdzošs rūķis laimi nes

Līdz malām pilnu maisu,

Un pazūd visas neveiksmes,

Kā putekļi pa gaisu!

Paturi sniegpārslu plaukstā,

Paskaties kā tā mirdz.

Nesaki, ka tā auksta,

Tai ir silta sirds!

Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,

Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.

Mums cerība laimes pakavus

No zvaigžņu mirdzuma kaļ.

Ziemssvētku vakars atkal zemi sedz,

Miera eņģeļi zvaigznes debess samtā dedz,

Svētsvinīgas jūtas sirdī līst,

Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst!

Prieks ir gaisma, jūtu siltums,

Sniegs un ledus tajā kūst.

Prieks ir gaišu domu avots,

Kas no sirds uz sirdi plūst.

Pār debess velves loku sāk baltu prieku bērt.

Es zinu – Dieva roka dod mīlestību dzert…

Ir Tava daļa dota, ir Tavās rokās viss,

Tas labais, kas vēl priekšā, kas vēl nav noticis.

Tumšo dienu baltais klusums

Laukiem siltu sagšu klāj.

Sveču liesmās atspīd mēness,

Zvaigznes zemei mieru vēl.

Kad egles zaros sveces degs,

un tīksmi sapņi zemi segs,

lai Tavās acīs laime mirdz

un visu skumjo aizmirst sirds!

Kā eņģeļu asaras baltas

krīt pāri pasaulei sniegs.

kūst dvēselē sakrātais saltums,

Un sirdi pārņem prieks!

Lai ik dienas pietiek spēka

Katru rūpi atvairīt,

Lai pat lāstekai aiz loga

Varam silti uzsmaidīt.

Ir ziema baltā rotā tērpta

Un sirdī ienācis ir miers.

Jo katrā mājā, katrā sētā

Nāk gaišais Ziemassvētku prieks.

Lai sasildās sirds tai baltajā dziesmā,

Ko šovakar zeme ar debesīm dzied.

Lai saglabā sirds to svecīšu liesmu,

Ar kuru droši caur puteņiem iet.

Mirdz sveču liesmiņas

Nakts iet uz pirkstu galiem.

Sirds tic kā bērnībā,

Ka brīnums ciemos nāks…

Raudzīties drošu skatu,

Paturēt siltumu smaidā,

Nosargāt laimi sirdī,

Gribēt mazliet vairāk par gribu,

Starot mazliet tālāk par staru,

Mīlēt ar mīlestību.

Cik rāmi, cik bikli, cik lēnām

Pār pasauli pārslas laižas

Lai vietas vairs nepaliek ēnām

Un takas un domas ir gaišas.

Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri,

Klajums lai pārredzams tiek,

Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs

Ziemassvētku vakarā sniegs.

Aizkrāsnes gaišas un aizdurves gaišas.

Atspīd Vistumšākais kakts.

Bultas ir vaļā, un aizbāznis aizšauts-

Mīksta un klusa nāk nakts.

Mēness to pavada zeltītā važā

Un tā pulkstentiņš šķind…

Ledus izkusis karstajā dvašā,

Sirds vēl kā neticot min,

Kas gan tā veļas,

Un dzirksteles šķeļas,

Un pakavi sniegu jauc…

/O. Lisovska/

Sniegpārslas krīt un paliek Tev plaukstās,

Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.

Uzsmaidi sev un pasaulei arī,

Balts, lai ir viss, ko brīdī šai dari!

Kad pirmā svece ar savu liesmiņu jau sildījusi,

Laiks blakus otru sveci iedegt,

Tad gaisma un siltums divtik rodas,

Un visas skumjās domas projām dodas.

Ziemas saulgriežu kalnā

saule un cilvēks kāpj, –

pārlūkot darbus, kas veikti,

sagaidīt jaunos, kas nāks.

Zvaigžņu lietus

nolīst klusi,

Visa zeme mirdzēt sāk.

Griežas gads

uz otru pusi,

Balti Ziemassvētki nāk!

Ja katra balta diena

Kļūst par sveci,

Ar svecītēm kam

Kopā eglē degt,

Tad nenorimst tā

Gaismas straume tecēt,

Ko mīļām sirdīm

Pāri gribam segt.

Ar skuju smaržu un brīnuma gaidām

Ziemsvētku vakars

Jau logā mirdz…

Raugoties svecīšu liesmās

Var sajust,

Kā straujāk pukst sirds…

Ziemassvētku miers lai katrā namā,

Laimi, veselību Jaunais gads lai nes!

Spēks un izturība lai mūs ceļā vada,

panākumiem bagāts lai ir Jaunais gads!

Šodien nolieciet

Ikdienas steigu un rūpes,

Lai egle tās paņem

Un sveķotā čiekurā slēdz!

Šai naktī zvaigznes snieg –

Balts zvaigžņu sniegputenis.

Tās zvaigžņu sējējs zemes tumsā kaisa,

Lai visiem tiek –

Lai katram sava zvaigzne.

Raugies ar bērna ticību

Zvaigžņu atspulgos sārtos

Šonakt Tev gaisma jāsaredz

Debess atvērtos vārtos.

Pār zemi viegli klājas sniegs,

Tik balts un bezgalīgi liegs.

Lai prieks un mīlestība silta

Tev svētvakarā sirdi pilda.

Visskaistākā laikam ir ziema,

Kad uzsnidzis sidrabains sniegs,

Visskaistākā laikam ir diena,

Kad Tevi neatstāj prieks!

Nakts iesviež zvaigžņu skaidas logā,

Aiz aizkariem bāls mēness lūr,

Lai Ziemassvētku mīlestība

Mums spēku, izturību bur!

Slien Ziemassvētki zvaigžņu kāpnes

Uz debesīm, kur dievi mīt,

Jo sirds jau meklē mīlestību,

Lai zvaigzne šonakt katram spīd.

Ar baltu sniegu atnāk ziema,

Ar baltu katrā sirdī snieg,

Bet Ziemassvētku gaišo prieku

Vēl gadu sirdī glabājiet!

To kluso, svēto mīlestību,

Ko savā sirdī glabājiet,

Šai Ziemassvētku saltā naktī

Ar citu sirdi padaliet…

San kā bites vēji liegi,

Viegli laižas mīksti sniegi.

Svētkus gaidot zeme salta,

Top kā kupena drīz balta.

Kad egles zaros sveces liesmo,

Un sirds kad priekā klusi trīs,

Ir Ziemassvētku vakars gaidīts

Un kopā mīļi pavadīts.

Ar uzticību Ziemassvētki nāk,

ka tikai mīlot daudz ko mainīt spēsim.

Ja sirds šo ceļu sveču gaismā sāks,

tad kaut ko mūžīgu sev paturēsim.

Ir atkal Ziemassvētki klāt,

Ir miers un klusums dziļš.

Pie katrām durvīm pieklauvē

Kāds ciemiņš gaidīts, mīļš!

Ar labiem vārdiem Ziemassvētki nāk,

lai aizgainītu sāpju stundu rūgtu,

lai dzīvot varētu mēs savādāk,

un vairāk Debess svētības sev gūtu.

Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,

Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,

Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,

Nesot zemei tuvāk klusās debesis.

Aiz egļu zariem blāzma sarūk ,

Viss ezers zvaigžņu piebārstīts .

No katras dienas kādu staru –

Sirds jaunai dienai paņems līdz…

Ir tik labi sapņot par laimi,

Vēl jo labāk uz mūžu to gūt.

Šajā skaistajā Ziemassvētku naktī

Es Jums novēlu laimīgiem būt!

Pār ikdienas rūpēm un raizēm

Pār naidu, kas dvēselēs krāts

Dimd zvani, lai miers ir uz Zemes

Lai cilvēkiem priecīgs ir prāts!

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista

Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts

Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista

Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!

Mēness balts pa gaisu slīd,

Zvaigznes mirdzēdamas spīd,

Ziemassvētku vakars jauks,

Sniegā ietīts mežs un lauks.

Laimīt, mums Ziemsvētkos mīļumu dāvā un svecīti gaiši, kas mirdz!

Laimīt, mums sirsniņā prieciņu ielej un actiņās spožumu liec!

Laimīt, mums Ziemasvētku brīnumu sūti, lai piepildās sapnītis kluss!

Laimīt, Tu svētkos nāc arī pati un svētība visiem mums būs!

Debesīs tūkstošiem zvaigžņu,

Tomēr katram vien savu – zvaigzni,

Kas dod cerību, drosmi un prieku,

Zvaigzni, kas sniedz vēstījumu, likteni

Un īsto ceļu sapņa piepildījumam.

Lai Jums katram ir sava zvaigznīte!

Mums visiem, visiem starot tā

Kā svecei egles zariņā.

Ikvienam roku noglāstīt

Un labu vārdu pasacīt,

Tā gaiši, silti uzsmaidīt.

Šī nakts ir mūsu cerība un māja,

Ar saules griežiem jaunu loku sāc.

Un pats visdārgākais, sen gaidīts dāvinājums

Ikkatram mums ir mīlestības vārds.

Putniņš pārlidoja,

Vakars nolaidās.

Visos ciema logos

Sveces iedegās.

Tie bij Ziemassvētki,

Kas tur ieradās

Un ar savu gaismu

Namos apmetās.

ikai vienreiz gadā ir tāds vakars,

Kad debesis ar zemi runāt sāk,

Lai sirds, kas nogurusi, atkal spēku iegūst

Un rītdien lai var gaišu ceļu sākt.

Kā ēņģeļu asaras baltas,

Sniegs pasaules acīs kad kūst,

Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,

Ikvienam nes debesu gaismu,

Pār nedienu rūgtuma ēnām,

Lai rītausmas svētība plūst.

Svētku priekam iedegt sveces,

Just kā plaukstās sveķi garo,

Un no sirds, kas sasilusi

Izvērt jaunu gaismas staru!

Kad egļu skujas sveces liesmā

Tā viegli, maigi kūpēt sāk,

Kaut kas no mazas laimes jausmas

Uz brīdi dvēslē ciemos nāk.

Klāt Ziemassvētki, egļu smarža liega,

Tik viegli baltas pārslas slīd,

Bet sirdi neiesaldē sniegā,

Tev jāiet savus sapņus piepildīt.

Veselību – stipru kā riekstu!

Laimi – saldu kā medu!

Mīlestību – kā tikko plūktu ābolu!

Prieku – krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!

Pārticību – tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!

Draudzību – noturīgu kā citrona garša!

Mieru – gaišu kā svecītes!

Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,

Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.

Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,

Sirds paliek gaišāka, un acis smaida.

Vienā rokā zvaigžņu sveces,

Otrā – sarmots egles zars.

Pārnācis no gadu trimdas,

Stāv aiz vārtiem svētvakars!

Lai cik grūti, turies, cīnies,

Pats sev esi pretinieks!

Tas ir Ziemassvētku brīnums,

Kad no sāpēm izaug prieks!

Kaut arī baltas pūkas nekrīt vēl no gaisa,

Gaišas domas sirds tik un tā raisa.

Lai laimīgs katrs šodien ir un rīt,

Lai Ziemassvētku brīnums visiem sirdī mīt.

Un, izbriduši ikdienības tumsu,

Ar baltu gaismu Ziemassvētki nāk.

Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi.

Un jaunus sapņus atnes līdz.

Lai piepildās visi tie sapņi,

Kas mīlēti, loloti, kamolā satīti.

Kā bērnības rakstainie dūraiņi –

Mīļākie, siltākie, vienīgie.

Caur dārziem aizmigušiem,

Ko mīkstas pārslas sedz,

Aiz logiem aizsnigušiem

Kāds gaišas sveces dedz.

Kad gada visgarākās naktis,

Nāk ar tumsu mūs biedēt,

Mēs katrs pa svecītei iededzam,

Lai liesmiņas tumsu sāk kliedēt.

Pēc piparkūku mīklas zemeslode smaržo

Un katrā mājā svētku galdauts klāts.

Ir egles zaros sveces jādedz,

Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz.

Tu esi cilvēks – Tev ir jāsapņo,

Tu esi cilvēks – Tev ir jālido.

Īpaši tagad, kad tik daudz darba un maz laika…

Uz Ziemsvētkiem jāiet kājām – pa skaistu, baltu ceļu,

Kurš ved uz gaismu – nebeidzamu gaismu.

Lai Ziemassvētku vakars

Atnāk kluss un mierīgs,

Bet Jaunā gadā saule

Zelta graudus katrā dienā sēj…

Caur Ziemassvētku puteņiem saltiem,

Kur sniegi kā dimanti mirdz,

Pāri klajumiem vizošiem baltiem,

Mīļus sveicienus sūtu no sirds!

Balts gaišums mirdz no svecītēm,

Dzied koris seno dziesmu svētu,

Un bērni nāk ar svecītēm,

Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

Klusums visapkārt un norimst pat vēji,

Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,

Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,

Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.

Ar zvaigznītēm rotāta debestelts…

Pa logiem mirdz svecītes skaistas;

Kur skataties, stari kā šķīstīts zelts

Plūst, vizuļo, zalgo un laistās.

Ir īpaša elpa šai naktij,

Kas prieku un cerības savij.

Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes

Uz spārniem mazs eņģelis nes!

Lai mirdzošs rūķis laimi nes,

līdz malām pilnu maisu.

Un pazūd visas neveiksmes

kā putekļi pa gaisu.

Šis ir tas laiks, kad gaismas loki liecas

Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,

Vien mazliet pretī jāpasniedzas,

Lai labestību mūsu sirdīs redz…

Ar egļu čiekuriem brūniem

Un pārslām, kas virpuļos skrien,

Ar patiesu laimi un skanīgu prieku

Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.

Noliksim bēdu zem egles zariem.

Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.

Lūgsim no egles sev zaļo spēku,

Paņemsim spēku, ko svētvakars dod!

Balts ceļš caur tumsu lokās,

Un tālē zvaigznes māj-

Kāds siltas, mīļas rokas

Pār zemi svētot klāj.

Ir pārtraukts garais tumsas pakāpiens,

Lūk, Saulgrieži jau atver vārtus,

Lai katrā Jūsu dvēselē

Nāk saule rādīt ceļa vārtus!

Balti nāca Ziemassvētki,

Dimantiņus kaisīdami;

Lai tā nāktu katra diena,

Sudrabā vizēdama.

Nāk baltā nakts ar maigumu un rotām,

Un ledus prizmās zvaigžņu stari lūzt,

Pa baznīcām un zālēm izgaismotām

Kā šalcošs ūdens ļaužu straumes plūst.

Šajā mirklī – brīdi stāt!

Pavērties zvaigznēs un padomāt.

Šai baltajā klusumā iespējams viss,

Kas vēl nav bijis un noticis!