Ziemassvētki
Kas ir Ziemassvētki?
Ziemassvētki ir lielākie ziemas sezonas svētki, kas kopš neatminamiem laikiem tiek svinēti visā plašajā pasaulē. Ziemassvētki gadu no gada tiek svinēti decembra divdesmitajos datumos – lielākā daļa pasaules iedzīvotāju tos svin laikā no 24. līdz 26. decembrim (24. decembris ir Ziemassvētku vakars, bet 25. un 26. decembris ir attiecīgi Pirmie un Otrie Ziemassvētki), pareizticīgie tos svin no 6. līdz 8. janvārim, bet tie, kuri svin ziemas saulgriežus pēc savu senču tradīcijām, dara to laikā no 20. līdz 22. decembrim, kad astronomiski iestājas ziemas saulgrieži.
Kādēļ tiek svinēti Ziemassvētki?
Ziemassvētku būtību varētu skaidrot trijās kategorijās – kā ziemas saulgriežus, kā ziemas svinēšanu vai kristiešu svētkus. Arī mūsdienās cilvēce pēc to Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām ir nosacīti iedalāma trijās kategorijās – vieni tos, kā saulgriežos pienākas, svin pēc savu senču tradīcijām, otri tos līdzīgi kā, piemēram, Jauno gadu svin kā ziemas svētkus, bet trešie, proti, kristieši tos gadu no gada svin kā Jēzus Kristus dzimšanas svētkus.
Šī iemesla dēļ arī mēs noteikti pacentīsimies Ziemassvētkus un to svinēšanas tradīcijas aplūkot no visiem trijiem aspektiem, nejaucot kopā, piemēram, ziemas saulgriežus ar Jēzus Kristus dzimšanas dienu. Kādēļ tas ir tik būtiski? Jo, mainoties šo svētku būtībai, jēgai un mērķim, mainās arī, piemēram, Ziemassvētku svinēšanas laiks un tradīcijas, kā arī citas, no svētku būtības izrietošās īpatnības.
Protams, mūsdienās lielākā daļa cilvēces savas nezināšanas, vienaldzības vai sabiedrības inerces dēļ svin Ziemassvētkus tā, kā pagadās, proti, piemēram, gan apmeklē Ziemassvētku dievkalpojumu, gan ceļ galdā cūkas šņukuri ar pelēkajiem zirņiem, gan gaida ciemos atnākam Ziemassvētku vecīti, kurš kā allaž visiem atnes dāsnas dāvanas. Lai uzzinātu un visbeidzot saprastu, kas ir kas, iepazīstieties ar citiem mūsu rakstiem par Ziemassvētkiem.
Ziemassvētku brīvdienas
Lielākajā daļā pasaules valstu, kurās tiek svinēti Ziemassvētki, šie svētki ir brīvdienas. Attiecīgi Latvijā laiks no 24. līdz 26. decembrim ir valsts oficiālās brīvdienas. Protams, šīs brīvdienas neattiecas uz nodarbinātajiem, kuri strādā maiņu darbu vai kādu citu specifisku darbu, kurā brīvdienas šajā laikā nepienākas.
-
Latviešu Ziemassvētku dziesmas
Divi eņģeļi Divi eņģeli sēž Jumta korē un dzied Katram nomet pa dāvanai Katram, kas garām iet Bet…
Lasīt tālāk » -
Tautasdziesmas par Ziemassvētkiem
Dedziet gaišu uguntiņu Ziemassvētku vakarā; Lai dieniņas baltas nāca Visa gada garumā. Lēni, lēni sniedziņš snieg, Balta laime cauri…
Lasīt tālāk » -
Mūsdienu Ziemassvētku pantiņi
Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga, Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas, Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs, Ir bagāts…
Lasīt tālāk » -
Ziemassvētku dzeja
Gribas, lai baltā pasaulē balti sniegi snieg, Un pa baltiem lielceļiem balti cilvēki iet. Un, lai baltos cilvēkos baltas domas…
Lasīt tālāk » -
Ziemassvētku tautasdziesmas
Dedziet gaišu uguntiņu Ziemassvētku vakarā; Lai dieniņas baltas nāca Visa gada garumā. Lēni, lēni sniedziņš snieg, Balta laime cauri brien,…
Lasīt tālāk » -
Zīlēšana Ziemassvētkos
Par nākotni: Ziemassvētku vakarā kausiņā izkausē metālu (svinu vai alvu) vai sveču taukus un izkusušo masu strauji ielej aukstā ūdenī.…
Lasīt tālāk » -
Ziemassvētku ticējumi
Par nākotni: Kas Ziemassvētku rītā agri ceļas, tas visu gadu staigā neizgulējies; Lai visu gadu varētu agri pamosties, Ziemassvētku rītā…
Lasīt tālāk » -
Mūsdienu Ziemassvētku tradīcijas
Ja esat izlasījuši mūsu rakstus par senlatviešu un kristiešu Ziemassvētku tradīcijām, tad noteikti saprotat, ka mūsdienu Ziemassvētku tradīcijas nav nekas…
Lasīt tālāk » -
Kristiešu Ziemassvētku tradīcijas
Kristīgās Baznīcas izpratnē Ziemassvētki ir diena, kad piedzima Jēzus Kristus, tāpēc šie svētki tiek svinēti par godu tā dzimšanai. Arī…
Lasīt tālāk » -
Senlatviešu Ziemassvētku tradīcijas
Senlatvieši, būdami zemkopju tauta, Ziemassvētkus, kā jau visus zemkopju ieražu svētkus, svinēja saskaņā ar saules ritu un saules gada kalendāru.…
Lasīt tālāk »