Ticējumi par maizes cepšanu

Mīklas mīcīšana

• Mīcot mīklu, jādusmojas, lai tā labi rūgtu.

• Mīcot mīklu, jābaras vai jāizdod kādu citu troksni, lai tā labi rūgtu.

• Kad mīklai liek klāt raugu, jāsmejas, lai tā labi rūgtu.

• Jaunām meitām mīcot mīklu jāsaka: “Rūgsti, maizīt, rūgsti, tā kā mana sirds uz puišiem rūgst.”, lai tā labāk rūgtu.

• Mīcot mīklu, jāpārmet trīs krustus, lai tā ātrāk rūgtu.

• Maizi jāmīca tik ilgi, kamēr sienas paliek slapjas.

• Maize jāmīca tik ilgi, kamēr tā nelīp pie rokām.

• Jaucot mīklu, jāšmakstina ar lūpām, lai maize labāk rūgtu.

• Kad maize samīcīta, mīcītājai jāiesvilpjas.

• Ja meitas, mīklu samīcījušas, tūlīt nenomazgā rokas, tām būs kašķīgi bērni.

• Ja maizes mīcītājai pēc roku mazgāšanas pie nagiem vēl palikusi mīkla, tā esot slinka.

• Mīcot maizi, nevajag dzert, lai maize neiznāk ūdeņaina.

• Meitas, kurām labi rūgst mīkla, ir kāras uz puišiem.

• Ja mīkla stipri ķeras pie rokām, meitai būs nikna vīra māte.

• Nesot abru pie krāsns, nedrīkst krāsnij pagriezt muguru, citādi maize plaisā.

• Abrā iejauktai maizes mīklai jāuzber virsū bieza kārta miltu, lai bērniem augtu biezi mati.

• Mīklā jāiespiež krusts, lai velns nerauj.

• Mīklā jāiespiež krusts, lai tā nekāpj pāri abrai.

• Kad mīkla samīcīta, tai virsū jāliek vīrieša cepure, lai nekāpj pāri abrai.

• Cepot maizi kādam godam, jāvēro, kā mīkla rūgst – ja labi, godos veiksies, ja slikti, godos neveiksies.

• Mīklu, kas paliek pāri, jādod sunim, lai būtu dusmīgs, un vistai, lai dētu daudz olas.

• Mīcot maizi, jātur logi ciet, lai raugs neiziet laukā.

Laišana krāsnī

• Kad maize uzrūgusi, tā tūlīt jāliek krāsnī, lai nesakristu un nebūtu mella un rūgta.

• Pirmo reizi laižot krāsnī maizi, jāsaskaita, cik cepējai kukuļu – cik kukuļu, tik tai būs bērnu.

• Mīklā ar pirkstiem jāiespiež vairāki punkti, lai kukuļi neplaisātu.

• Liekot krāsnī maizi, tā jānoglauda, lai dzimtu skaisti bērni.

• Ja meita noglauda maizes klaipus, tā dabūs brūtgānu ar gludu galvu.

• Ja meita nenoglauda maizes klaipus, tā dabūs negludu vīru.

• Maize pirms cepšanas jāapslaka ar ūdeni, lai mirstot pašam nežūtu mute.

• Cepot maizi, krāsnī jāiešļāc milti – ja tie sadeg, būs laba maize.

• Cepot maizi, krāsnī jāiešļāc sāls, lai maizei nebūtu bieza garoza.

• Laižot krāsnī maizi, nedrīkst kāpt pār lizi, citādi maize plaisā.

• Laižot krāsnī maizi, nedrīkst kāpt pār lizi, citādi piemetīsies kāds ļaunums.

• Laižot krāsnī maizi, nedrīkst kāpt pār lizi, citādi kāds paliks palaidnīgs.

• Laižot krāsnī maizi, nedrīkst kāpt pār lizi, citādi sāpēs mugura.

• Liekot maizi uz lizes, nedrīkst līst pa kāta apakšu, citādi augot kupris.

• Ja liekot krāsnī maizi kāds kukulis apkrīt uz mutes, drīz būs jācep bēru maize.

• Liekot krāsnī uz katra kukuļa jāuzvelk trīs strīpas, lai nekad maizes netrūktu.

• Pirmajam kukulim, liekot to krāsnī, jāuzvelk krusts, lai maize top svētīta.

• Liekot krāsnī maize, lize jāpaceļ uz augšu, lai izcepas lieli kukuļi.

• Pēc maizes cepšanas mudīgi jānes laukā lize, lai dabūtu ātri apprecēties.

• Ja krāsnī laižot maizi ar lāpstu izvelkas dažas lapas, drīz būs jācep bērnu maize.

• Ja abru neizskalo ar aukstu ūdeni, mirstot būs lielas slāpes.

• Ūdeni, kurā slapināta maize, nedrīkst liet cūkām, citādi tās rokot rudzus.

• Ūdens, kurā slapināta maize, jādod govīm, lai tās būtu apaļas.

• Ūdens, kurā slapināta maize, jādod kumeļiem.

Cepšana

• Maizei cepoties, istabu neslauka.

• Lai maize izceptos laba, nedrīkst slavēt cepēju, bet gan jāsaka: “Maizīte kā saulīte, cepēja kā cūka.”.

• Ja maizei cepoties uz tās uzkrīt māli, cepējai drīz būs jācep bērnu maize.

• Ja pie maizes krāsns silda pēcpusi, maizei garoza saplaisā.

• Kad maize apcepusies brūna, krāsnī jāielej ūdens, lai maizīte atdzeras, nesmok slāpēs un nelād cepēju.

• Maizei cepoties, nedrīkst dikti rībināties un trokšņot, citādi maizei garoza atlec.

Ņemšana no krāsns

• Ja neizceptu maizi pārnes pār slieksni, tad tā krāsnī vairs labi neizcepas.

• Kamēr visa maize nav izņemta no krāsns, maizi nedrīkst griezt – tā jālauž, lai cepējam nesāp mugura.

• Ja, maizi velkot laukā no krāsns un pieliekot to pie deguna, deguns deg – maize ir izcepusies, ja deguns nedeg – maize vēl nav izcepusies.

• Ja maizes kukuļi cepot saķērušies kopā, tad arī to ēdāji būs draudzīgi un saticīgi.

• Ja, velkot no krāsns kukuļus, izvelkas divi kukuļi uzreiz, gaidāmas kāzas.

• Ja krāsnī aizmirstas kāds maizes kukulis, drīzumā kāds dzimtā mirs.

• Kad no krāsns maize izvilkta, tajā jāiemet trīs pagales malkas, lai maizes ēdājiem nepaliek tukšas mutes.

• Kad maize no krāsns izvilkta, tajā jāiemet kāda malkas pagale, lai nomirušam nepaliek mute vaļā.

• Kad maize no krāsns izvilkta, tajā jāiemet kāda malkas pagale, lai nebūtu grūta miršana.

• Kad no krāsns maizes izvilkta, tajā jāieliek kādu malkas gabalu, lai sētā būtu laimes laipiņa.

• Ja, maizi velkot no krāsns, kāds kukulis apkrīt uz mutes, mājās gaidāmās bēres.

• Ja, maizi velkot no krāsns, kāds kukulis apkrīt uz mutes, gaidāmas neveiksmes.

• Ja maizes klaipā radusies kāda plaisa, kāds no ēdājiem mirs.

• Ja maizes klaips sasprēgājis, cepējam drīz jāmirst.

• Ja maize saplaisājusi, veļi prasa ēst.

• Ja kukulis pārsprādzis krustiski, vīram ar sievu jāšķiras.

• Ja meita izcep atlekušu maizi, tad tai gaidāms slikts precinieks.

• Ja maize stipri saplaisājusi, starp mājiniekiem ir ļaunas domas.

• Ja pie maizes apakšas palikuši daudz milti, to ēdīs peles.

• Ja maizē daudz ogļu, būs badīgi ēdāji.