Tautasdziesmas par Ziemassvētkiem
Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā;
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā.
Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Balta laime cauri brien,
No sētiņas sētiņā
No sirsniņas sirsniņā.
Sijā zeltu, tu, saulīte,
Ar visiem sietiņiem,
Lai priecīgi Ziemassvētki,
Lai bagāts Jaunais gads!
Lej, saulīte, zelta lietu
Ziemassvētku vakarā !
Lai pietika gaišu domu
Visu gadu staigājot.
Griežaties dzirnaviņas
Daudz laimītes jāsamaļ,
Lai pietika visu gadu
Katru dienu dzīvojot!
Eita laukā, saiminieki,
Saņemat Ziemassvētkus:
Dieviņš stāvēj` aiz vārtiemi
Nosvīdušu kumeliņu.
Ai,bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Nāca veci,nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jauni nāca padejot,
Veci nāca desas ēst.
Sniedzi, sniedzi baltais sniedziņ,
Apklāj zemes melnumiņu,
Ar baltām villainēm,
Ar sidraba vizuļiem.
Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Sen mēs jūs gaidījām;
Atnācāt, aiziesiet
Pēc trijām dieniņām.
Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Ne miedziņa negulēja.
Ai, bagāti ziemas svētki,
Apaviņa plēsējiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.
Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Lēni Laimes māte brien –
No ciemiņa ciemiņā,
No sirsniņas sirsniņā.
Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.
Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.
Svētki nāk, svētki nāk,
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Labvakar, saimeniece,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja gaidīji budēlīšus
Atver durvis līdz galam.
Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.
Kas man koču ir nedeva
Ziemassvētku vakarā,
Lai tam zirgs mežā skrēja
Ar visiem lemešiem.
Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā:
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali sadeguši.
Pīrāgam, nabagam,
Krāsnī kājas nosvilušas;
Ejat, bērni, ķerat ciet,
Ēdat viņu dziedādami.
Dodat, meitas, cimdus,zeķes
Tam budēļu vecajam:
Kad nedos cimdus, zeķes,
Augs jēriem īsa vilna.
Eita, bērni, čigānos
Ziemassvētku vakarā;
Dos pupiņas, dos zirnīšus,
Dos cūciņas smecerīti.
Labvakaru, nama māte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jautra valodiņa.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.
Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.
Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.
Cūkas kājas skuldurītis
Budēlim kulītē,
Lai varētu smagi lekt,
Istabiņu dimdināt.
Kas čigānam alu deva,
Lai aug mieži tīrumā,
Kas čigānam gaļu deva,
Lai aug balti sivēniņi.
Eima bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa.
Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Eita laukā, saimenieki,
Saņemiet Ziemassvētkus.
Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.
Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Pūti laukā tīrus rudzus,
Mežā smilgas, lācenītes.
Sidrabiņa lietiņš lija,
Ziemassvētku vakarā.
Visi sīki žagariņi,
Sidrabiņu vizināja.
Ber, Laimīte, sudrabiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai mirdzēja visas takas
Jaunajā gadiņā.
Bluķa māte bluķi vēla
Pašā bluķa vakarā.
Lai veļ bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmali.
Čigāniņi mani bērni,
Kur šo nakti gulēsim?
Cits priedē, cits eglē,
Cits celiņa maliņā.
Čižu, čižu, vižu, važu
Ziemassvētku vakarā!
Kas nečižu, kas nevižu,
Tam neauga gari lini.
Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabā:
Dieviņš brauca par kalniņu
Sudrabotu mētelīti.
Dieva dēls aiz durvīm
Nosvīdušu kumeliņu.
Verat vaļā sētas vārtu,
Laižat Dievu istabā.
Gari nāca, gari nāca
Tie lielie Ziemassvētki.
Tekat, bērni, saņemat
Tos lielos Ziemassvētkus.
Gauši nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti ziemas svētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas-
Iet par kalnu dziedādami.
Kad Dievs dotu, ka varētu
Ziemassvētkus sagaidīt,
Tad stāvētu ar tautieti
Pliku galvu baznīcā.
Kam tie tādi melni zirgi
Pie manām rijdurvīm?
Ziemassvētku kumeliņi
Veda rudzus klētiņā.
Ko tie ciema suņi rej,
Pie vārtiem sasēduši?
Tur sabrauca Ziemassvētki
Rakstītām kamanām.
Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
Aiz kalniņa lejiņā
Tai mazā sētiņā.
Lauziet skalus, pūtiet guni,
Vediet Dievu istabā!
Dieviņš stāv pie vārtiemi
Nosvīdušu kumeliņu.
Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā:
Dieviņam lēni zirgi,
Lēni kaltas kamaniņas.
Man atnāca sievas māte
Ziemassvētku vakarā;
Gaiļam dūra pakaklē,
Sivēnam smecerē.
Meitas kūtī jēru ķēra
Veca gada vakarā:
Ja noķēra aunelīti,
Tad dzers kāzas šoruden.
Nāc, Dieviņi, šovakar
Uz manim ciemoties:
Sveces dega, ne skaliņi,
Nava dūmu istabā.
Nedomā, saimeniece,
Ka es nācu gaļas dēļ:
Es iznācu lustes dēļ
Savus bērnus izvadāt.
Padziedati, bāleliņi,
Ar savām māsiņām;
Ir bitīte padziedāja
Ziemassvētku vakarā.
Paldies saku Dieviņam,
Nu atnāca Ziemassvētki;
Dievs lai dod veselību
Lieldieniņu sagaidīt.
Pīrādziņam vakarā
Nelaimīte notikusi:
Pīrāgam, plāceņam,
Abi gali nodeguši.
Pūti, pūt, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti miežus rudzus,
Stallī bērus kumeliņus.
Sanākat, jaunas meitas,
Šovakar laimes liet;
Man iedeva vecaistēvs
Bikšu pogu riekšaviņu.
Sen dzirdēju, nu redzēju
Ziemassvētku kumeliņu:
Līdz zemei krēpes vilka,
Ledainām kājiņām.
Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.
Svētki nāk, saimeniek,
Sēsties galda galiņā,
Dod kalpam kalpa tiesu,
Kalponei villainīti.
Svētkos sedzu lielu saktu,
Vairāk zelta, ne sudraba;
Lieldien jozu lielu jostu,
Vairāk diega, ne dzīparu.
Tekat, bērni, skatīties,
Kas pa namu rībināja:
Ziemas svētki namu slauka,
Visus traukus cilādami.
Vai lielie Ziemassvētki,
Pastaliņu plēsējiņi:
Pieci pāri jau noplēsu,
Vēl kurpītes iznēsāju.
Vai, lielie ziemas svētki,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ne nedēļas negaidīja.
Visa laba barībiņa,
Ko ēd svētku vakarā:
Zirņi, pupas, kāpostiņi,
Vēl cūciņas šņukurīts.
Visu gadu druvā gāju,
Ziemassvētkus pelnīdama.
Ienes man, saimeniece,
Ziemassvētku alutiņu!
Ziemas svētki, brīves laiki,
Pastaliņu pūdētaji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Apautām kājiņām.
Ziemassvētki atnākuši,
Ko jūs labu atnesāt?
– Galvas pusi, kūķu katlu,
To mēs labu atnesām.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Tekat, bērni, saņemta
Basajām kājiņām.
Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Sen mēs jūs gaidījām,
Atnācāt, aiziesiet
Pēc trijām dieniņām.
Ziemassvētku kumeliņi
Sudrabiņa pakaviem;
No kalniņa pret kalniņu
Skrēja, ledu laupīdami.
Ziemassvētkus gaidīdams,
Saldu daru alutiņu;
Gan zināju Ziemassvētkus
Trīs dieniņas svētījami.
Ziemassvētkos es no Dieva
Divas lietas izlūdzos:
Ziemu labu ceļa laiku,
Blakām smuku zeltenīti.
Kas tur rībina
Uz istabiņu?
Ziemassvētki dancina
Savu kumeliņu.
Sen dzirdēju, nu redzēju
Ziemassvētku kumeliņu:
Līdz zemei krēpes vilka,
Ledainām kājiņām.
Ziemassvētku kumeliņi
Sudrabiņa pakaviem;
No kalniņa pret kalniņu
Skrēja, ledu laupīdami.
Ziemassvētki atbrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami.
Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Es gribēju klāti tikt
Ar nekaltu kumeliņu.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām,
Koši sirmi kumelīni,
Pazeltīti iemauktīni.
Nu tik, bērni, sētienā
Basajām kājīnām!
Trīs reiz namu apskrejata
Mīkstajā sniedzīnā,
Sajēmuši Ziemassvētkus,
Savedata namīnā.
Nu atnāca Ziemassvētki
Basajām kājiņām.
Auniet, bērni, pastaliņas,
Sajemiet Ziemassvētkus.
Ko tie ciema suņi rej,
Pie vārtiem sasēduš’?
Tur sabrauca Ziemassvētki
Rakstītām kamanām.
