Līgo svētku dekorācijas

Līgo svētkos, kā jebkuros svētkos, apkārtējā vide tiek rotāta ar noteiktām, simboliskām dekorācijām, kuru uzdevums ir raksturot svētku būtību, jēgu un radīt svētku noskaņu.

Ņemot vērā to, ka Jāņi ir zāļu svētki (agrāk Jāņu diena tika dēvēta par zāļu dienu), tad dekorācijas galvenokārt tiek veidotas no jāņuzālēm, dažādiem augiem, noteiktu koku zariem, kā arī citiem dabiskas izcelsmes materiāliem. Pats būtiskākais šo svētku laikā ir pielietot dekorācijās tikai dabas dāsnās un auglīgās dāvanas, kuras tieši Jāņos, vasaras saulgriežos, ir pašā pilnbriedā un plašā klāstā. Protams, mūsdienu tirgus piedāvā arī daudz un dažādus svētku dekorus, kas nebūt nav tapināti no dabas izejvielām, bet ir gana skaisti un interesanti, lai arī tos pielietotu svētku dekorācijās. Tomēr jāatceras, ka vasaras saulgrieži ir tas gada laiks, kad cilvēks visādā ziņā ir maksimāli pietuvināts dabai un tās norisēm, tāpēc, runājot par Līgo svētku dekorācijām, pieturēsimies tikai pie dabīgiem materiāliem.

Visur, kur vien veries, ir redzamas jau gatavas Jāņu svētku dekorācijas – krāšņās jāņuzāles, staltie ozoli, smuidrās liepas, košie bērzi, kā arī citi augi visā savā krāšņumā, kurus atliek vien ievākt, sakārtot noteiktā kompozīcijā un, skat – Jāņu dekorācijas ir gatavas. Jāatgādina, ka mūsu senči neko nedarīja tāpat vien un, runājot par dekorācijām, smukumam – visam, ko tie darīja, bija sava nozīme, tāpēc arī katrai dekorācijai ir sava jēga un vēstījums. To, kādus augus ievākt, kur un kā tos izkārtot, lai radītu unikālas svētku dekorācijas, aplūkosim turpinājumā.

• Nevieni Līgo svētki nav iedomājami bez meijām jeb jaunajiem bērziņiem, kas tiek izkārtoti ne vien pašā svinību vietā, bet arī mājoklī, saimniecības ēkās, kā arī pirtī, pielietojot bērzu zarus pirtsslotās. Senlatvieši ticēja, ka bērzi piesaista labos garus, tāpēc saulgriežos tie māju un sētu rotāja tieši ar bērzu meijām, lai piesaistītu labklājību un veselību.

• Tā kā Jāņi ir vasaras saulgriežu laiks, tad senatnē Jāņos tika veidoti Saules vārti, pa kuriem Jāņos saule noriet un uzaust. Šos arkas veida vārtus arīdzan veido no bērza meijām, ozola un liepu zariem, dažādām jāņuzālēm, kā arī citiem atbilstošiem augiem. Vienus vārtus attiecīgi lika sētas rietumos, lai saule tajos norietētu, bet otrus lika sētas austrumos, lai saule tajos uzaustu.

• Tika un vēl aizvien tiek veidotas arī dažādu jāņuzāļu, ziedu un koku zaru kompozīcijas, piemēram, virtenes, pušķi, saišķi, vainagi u.c. kompozīcijas. Arī kompozīcijas tika veidotas no augiem, kas tika atlasītas pēc to funkcionālās un simboliskās nozīmes. Runājot par vainagiem, kuri ir viens no galvenajiem Jāņu simboliem, tos izmanto ne vien kā galvasrotu, bet arī kā dekoratīvus elementus vides rotāšanai. Senatnē ar vainagiem rotāja arī lopus, bet mūsdienās ar tiem rotā arī automašīnas un citus transporta līdzekļus.

• Neskaitot jāņuzāles, vēl viens no Līgo svētku dekorāciju vadmotīviem ir uguns, kas jo vairāk pielietots, jo labāk. Uguns īpašā nozīme saulgriežos ir apdziedāta tautasdziesmās un aprakstīta dainās. Uguns ir viennozīmīgs gaismas simbols, tāpēc vasaras saulgriežos, kad nakts ir visīsākā, bet diena ir visgarākā, gaisma tiek daudzināta un godināta, daudz un dažādos veidos pielietojot uguni. Uguns kā gaisma, kā pozitīvā enerģija ļauno atvaira, bet labo piesaista. Uguns tiek pielietota, pirmkārt, Jāņu ugunskurā, Jāņugunī jeb pūdelē (degvielas mucā, kas atrodas kārts galā), saulītēs (uz vainaga peldošās svecītēs), kā arī lāpās. Protams, šajos gadījumos ugunij ir arī praktiskā nozīme, proti, apgaismojuma un siltuma funkcija.

• Ļoti bieži dažādas dekorācijas tiek veidotas arī no siena, piemēram, siens tiek kārtots zārdā, tīts ruļļos, pīts bizēs un tiek izrotātas ar dažādiem, košiem ziediem, jāņuzālēm un citiem augiem.

• Noteikti jāpiemin arī idejas, kā jāņuzāles un citus augus var pielietot netradicionālā un interesantā veidā. No zālēm un dažādiem augiem var veidot, piemēram, cepures, precīzāk, hūtes un platmales, kā arī kaklasaites un tauriņus.

Jāpiemin, ka dekorāciju veidošanā senlatvieši pieturējās pie latviešu mitoloģiskās simbolikas jeb latviešu spēka zīmēm. Kā zināms, katrai zīmei un rakstam ir sava simboliskā nozīme un enerģija, tāpēc tās tādā vai citādā veidā tika pielietotas, lai atbilstoši to jēgai pastiprinātu vai nomāktu konkrēto enerģētiku. Piemēram, Laimas zīme piesaista laimi un veiksmi, Dieva zīme piesaista dievišķos un radošos spēkus, bet Jumja zīme piesaista auglību, bagātību un saticību. Šīs zīmes tika pielietotas dekorācijās, pašas dekorācijas veidojot to formā vai attēlojot tās uz dekorācijām, cilvēkiem vai kādiem citiem elementiem, kuriem konkrētā enerģētika nepieciešama.