Nacionālie

Lāčplēša diena

Lāčplēša diena ir nacionālas jeb valstiskas nozīmes piemiņas diena par godu Latvijas brīvības cīņās kritušajiem varoņiem, kas ik gadu tiek svinēta 11. novembrī.

Bermontiādes laikā, tas ir, 1919. gadā, 11. novembrī, Pārdaugavā Latvijas Bruņotie spēki sakāva Rietumkrievijas Brīvprātīgo karaspēku, gūstot uzvaru pār tā saukto Bermonta karaspēku. Gadu no gada pieminot šo zīmīgo Latvijas vēstures notikumu, tieši 11. novembrī, Lāčplēša dienā, tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

Lacplesa diena 2

Jāpiebilst, ka šajā dienā tika nodibināts arī Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi “Par Latviju”, kas laikā no 1920. gada līdz 1940. gadam bija Latvijas valsts apbalvojums jeb, precīzāk, Latvijas augstākais militārais apbalvojums, kas tika piešķirts Latvijas armijas karavīriem, latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī tiem ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sekmēja un sniedza ieguldījumu Latvijas valsts nodibināšanā. Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanas diena bija arī diena, kad pirmo reizi tika atzīmēta Lāčplēša diena, tomēr tolaik 11. novembris netika uztverts kā kritušo karavīru piemiņas diena, bet gan kā Lāčplēša kara ordeņa svētki. Neskatoties uz to, ka šis ordenis bija nodibināts jau 1919. gadā, pirmie 288 LKO kavalieri to saņēma tikai 1920. gadā.

Lacplesa ordenis

Lāčplēša diena savu nosaukumu ir guvusi no latviešu tautas mitoloģiskā varoņa – Lāčplēša, kurš ir ar lāča ausīm un lāča spēku apveltīts stiprinieks, kā arī valsts mīlestības, drošsirdības un varonības simbols. Lāčplēša dienas nosaukumu 11. novembris ieguva tikai 1988. gadā – līdz tam tas tika saukts, kā jau pieminēts, par Lāčplēša kara ordeņa svētkiem, kā arī par Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētkiem.

lacplesis eposs

Latvijas PSR pastāvēšanas laikā jebkāda Lāčplēša diena svinēšana bija kategoriski aizliegta – tās svinēšana tika atsākta tikai 1988. gadā. 1989. gadā Lāčplēša diena tika noteikta par vēstures atceres dienu, bet 1990. gadā tai tika piešķirts kritušo varoņu piemiņas dienas statuss.

Pēdējo gadu desmitu laikā ir izstrādājušās vairākas Lāčplēša dienas tradīcijas – piemēram, Rīgā šī piemiņas diena nav iedomājama bez svecīšu aizdedzināšanas un nolikšanas 11. novembra krastmalā, pie Rīgas pils mūra. Tāpat tiek nolikti ziedi Rīgas Brāļu kapos un pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, pie Brīvības pieminekļa ar valsts augstāko amatpersonu līdzdalību norisinās militārā parāde, kā arī tiek noturēts piemiņas brīdis Sudrabkalniņā. Svecītes tiek degtas un ziedi tiek likti arī citās Latvijas vietās, kas ir īpaši paredzētas kritušo brīvības cīnītāju piemiņai, piemēram, pie konkrētiem pieminekļiem vai noteiktās kapsētās. Ikviens, kurš vēlas godināt aizgājušo cīnītāju dvēseles, iededz sveces arī savas mājas logos. Tādu pašu motīvu dēļ sveces tiek iedegtas arī citu nozīmīgu ēku logos. Neatņemamas Lāčplēša dienas tradīcijas ir arī Lāpu gājieni, dievkalpojumi, kā arī dažādas formas un satura piemiņas brīži un kultūras pasākumi.

lapu gajiens

Atskatoties uz Lāčplēša dienas vēsturisko veidošanos, jāmin vairāki Latvijas vēstures fakti. Jau 1918. gada nogalē, pavisam neilgi pēc Latvijas Republikas proklamēšanas dienas, jaunajā valstī iebruka lielinieki. Tā kā pagaidu valdībai vēl nebija savas armijas, karaspēka noformēšanai bija nepieciešams apvienoties ar Baltijas vāciešiem un Vācijas karavīriem. Maijā kopīgiem spēkiem lielinieki tika padzīti no Rīgas, tomēr neilgi pēc tam vācieši pavērsās pret Latvijas Pagaidu valdības spēkiem. Tā jūnijā sākās Cēsu kaujas, kuru rezultātā vācieši tika sakauti. Nevēloties atteikties no nodoma atjaunot Latvijā Vācijas ietekmi, liela daļa vācu karavīru iekļāvās krievu baltgvardu Rietumkrievijas armijā, ko komandēja Pāvels Bermonts – Avalovs. Bermontiešu iebrukums Rīgā sākās jau 1919. gada 8. oktobrī. 15. oktobrī kaujās iesaistījās arī sākumā neitrāli noskaņotie angļu un franču karaspēki. 3. novembrī aizsākās izšķirošie uzbrukumi ienaidnieku pozīcijām. Jau pēc nedēļas bermontieši tika padzīti no Rīgas. 11. novembrī Rīgas atbrīvošanas operāciju varēja uzskatīt par noslēgtu.

lacplesa diena cesis

Jāsaka, ka, neskatoties uz Latvijas Republikas proklamāciju 1918. gadā, laiks no 1918. gada 18. novembra līdz 1919. gada 11. novembrim ir uzskatāms par vienu no sarežģītākajiem laikiem Latvijas vēsturē, jo šajā īsajā laika posmā, cenšoties iegūt Latvijas valstisko neatkarību, tika izcīnītas vairākas kaujas. 1919. gada 11. novembra cīņa Pārdaugavā, kuras rezultātā bermontieši tika padzīti no Rīgas, bija izšķiroša, jo tieši pēc tās tika iegūta Latvijas neatkarība. Šīs cīņa bija īpaša arī ar to, ka latviešu brīvības cīnītāji bija skaitliskā mazākumā, turklāt, arī sliktāk bruņoti. Vēl līdz šim par galvenajiem Latvijas valsts armijas uzvaras iemesliem tiek minēti latviešu karavīru drosme un neatlaidība, kā arī Latvijas atbalsts no sabiedrotajām valstīm. Latviešu uzvaru veicināja arī pretinieku armijas nepārdomātā kaujas organizācija un iniciatīvas trūkums.

krastmala sveces

Back to top button

Adblock Detected

Please consider supporting us by disabling your ad blocker