Zinību diena – 1. septembris
Zinību diena jeb, kā tā plašāk zināma, 1. septembris ir svētku diena, kurā tiek svinēta skolas gaitu uzsākšana vai atsākšana pēc vasaras brīvlaika. Zinību dienā tiek svinēts mācību gada sākums, jo valstīs, kas svin šos svētkus, līdz ar 1. septembri sākas mācību gads. Varētu teikt, ka šie svētki ir kas tāds, kas mūs atšķir no citu tautu kultūrām, līdz ar to tie ir uzskatāmi arī par neatņemamu Latvijas kultūras vēstures sastāvdaļu.
Zinību dienas vēsture
Zinību dienas jeb 1. septembra pirmsākumi meklējami Padomju Savienībā, 1984. gadā, kad, balstoties uz PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1984. gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 373-11 “Deklarācija par 1. septembri – Zinību dienu kā valsts svētkiem”, 1. septembris tika pasludināts par Zinību dienu. Krievijā līdz šim brīdim Zinību dienai ir valsts svētku statuss, bet arī daudzās postpadomju valstīs, piemēram, Ukrainā, Baltkrievijā, kā arī Latvijā tai ir oficiāli svinamās dienas statuss.
Zinību dienas tradīcijas
Šie ir nozīmīgi svētki skolēniem, studentiem, skolotājiem, kā arī pasniedzējiem. Īpaši būtiski šie svētki ir pirmklasniekiem, kas vēl tikai uzsāk mācības skolā – pirmklasniekiem tas ir īpašs, svinīgs, satraucošs un priecīgs brīdis, kurā ne vien tiek satikta pirmā/-ais audzinātāja/-s, klasesbiedri un skolasbiedri, bet tiek pasniegta arī pirmā ābece, kas simboliski atzīmē bezrūpīgās bērna dienu beigas un skolas gaitu sākumu, kas ar gadiem, arvien augstāk un augstāk vedīs zinību kalnā.
Latvijā pastāv arī tāda 1. septembra tradīcija, kurā pirmklasniekus svinību vietā svinīgi ieved vecāko klašu skolēni, kuriem konkrētais mācību gads ir pēdējais bezrūpīgais gads pirms eksāmenu kārtošanas un iestāšanās vidusskolā. Pēc pirmklasnieku ievešanas seko īpašs brīdis jeb Pirmais zvans, kad pirmklasnieks iezvana pirmo mācību gada zvanu. Savukārt mācību gada beigās notiek Pēdējais zvans, kad 9. un 12. klašu skolēni iezvana pēdējo sava mācību gada zvanu, lai gatavotos eksāmeniem un pēc tiem iestātos vidusskolās un augstskolās.
1. septembris tradicionāli tiek atzīmēts ar svinīgu pasākumu, uz kuru ierodas ne vien skolēni un skolotāji, bet nereti arī to vecāki, jo arī viņiem līdz ar mācību gada sākumu ikdienā ieviešas ievērojamas pārmaiņas. Nereti pirms 1. septembra svinīgā pasākuma tiek organizēts arī gājiens, kurā piedalās it visi skolēni, studenti, skolotāji un pasniedzēji. Zinību dienas svinības, tāpat kā ikviens svinīgs pasākums, nekādi neiztiek bez skolas vadības uzrunas un vēlējumiem, kā arī neliela svētku koncerta. Ļoti bieži svinīgā pasākuma laikā tiek ievērots līniju princips, kurā 1. līnijā stāv attiecīgi 1. klases skolēni, bet pēdējā līnijā stāv vecāko klašu skolēni. Neskatoties uz mūsdienu modes pastāvīgi mainīgajām tendencēm un niansēm, 1. septembrī dominē galvenokārt klasiskā stila apģērbs baltās un melnās krāsas salikumā.
Pēc svinīgā pasākuma parasti notiek pirmā mācību gada stunda jeb klases stunda, kurā satiekas klasesbiedri un klases audzinātāja vai audzinātājs. Skolēniem, nereti arī to vecākiem, pieņemts skolotājiem dāvināt rudens ziedus, sveicot ar jaunā mācību gada sākšanos. Kā jau svētku dienā pieklājas, šajā dienā nekādas mācības vēl nenotiek – notiek daudz un dažādas citas aktivitātes, kas šo dienu var padarīt svinīgu un priecīgu, piemēram, spēlēs, rotaļas, kā arī citas atrakcijas. Pēc klases stundas visbiežāk notiek fotografēšanās, kuras laikā tiek uzņemta klases kopbilde, kas, kā likums, evolucionārā kārtībā tiek uzņemta katru 1. septembri līdz skolas gaitas tiek beigtas. Neoficiālās daļas izdarības pēc 1. septembra pasākuma tiek organizētas pēc katra kolektīva un ģimenes vēlmēm – piemēram, tiek apmeklēta kāda kafejnīca vai uzrīkots pikniks brīvā dabā, tiek noorganizēts kāds pārgājiens vai ekskursija. Jāpiemin, ka augstskolās 1. septembra tradīcijas nav tik izteiktas.
1. septembris citviet pasaulē
Ņemot vērā to, ka dažādās pasaules valstīs skolas gaitas tiek uzsāktas dažādos laikos, 1. septembris kā Zinību diena attiecas tikai uz postpadomju valstīm, kurās tā vēl tiek svinēta. Jāpiemin, ka ir vairākas Eiropas valstis, kas nav postpadomju valstis un kas ir pieņēmušas 1. septembri par mācību gada pirmo dienu, tomēr tai nav svētku dienas statusa un līdz ar to arī svinīgā pasākuma. Piemēram, 1. septembris ir mācību gada pirmā diena, bet ne svētku diena tādās Eiropas valstīs kā, piemēram, Austrija, Beļģija, Čehija, Vācija, Ungārija, Īrija, Polija, Slovēnija, Anglija, Velsa, kā arī Ziemeļīrija. Pārējās Eiropas valstīs skolas gaitas sākas augusta un septembra citos datumos, piemēram, Dānijā – 12. augustā, Francijā – 2. septembrī, Grieķija – 11. septembrī, Maltā – 22. septembrī, Norvēģijā – 18. augustā.
Mācību gada sākuma datumu atšķirības varētu būt izskaidrojamas ar to vēsturisko veidošanos, proti, skolu izveidošanās pirmsākumos skaidrs bija tas, ka bērniem uz skolu jādodas rudenī, bet konkrēts datums nebija noteikts, jo tas bija tieši atkarīgs no ražas laika beigām, kad visi lauku darbi ir pabeigti un var nodoties mācībām. Kā saprotams, dažādās pasaules teritorijās ražas laika beigas varēja iestāties atšķirīgā laikā, tāpēc arī mūsdienās mācību gada sākums dažādās pasaules teritorijās atšķiras. Laika gaitā tika noteiktas arī mācību gada beigas, kas arīdzan dažādām pasaules valstīm atšķiras.
