Jūras svētki

Kas ir jūras svētki?

Jūras svētki jeb zvejnieku svētki, neskaitot vasaras saulgriežus – Jāņus, ir lielākie latviešu vasaras svētki, kas kopš 1936. gada, pirmās brīvvalsts laika tradicionāli tiek svinēti jūlija otrajā sestdienā. Latviešiem, kā jau tautiešiem, kuru zeme atrodas pie jūras, šie svētki ir īpaši nozīmīgi un iecienīti. Šī iemesla dēļ jūlija otrās nedēļas nogale ir laiks, kad šie svētki ar plašu un krāšņu vērienu tiek atzīmēti vairākās Latvijas piejūras pilsētās un ciemos, piemēram, Ventspilī, Liepājā, Kolkā, Rojā, Pāvilostā, Salacgrīvā, Engurē, Mērsragā, Nīcā, Lapmežciemā, Mellužos, Ainažos u.c. vietās. Šo svētku vēstures, popularitātes un mēroga dēļ tie ir uzskatāmi par latviešu kultūrvēsturiskajiem svētkiem.

Jūras svētku vēsture

Atskatoties jūras svētku jeb plašāk zināmo zvejnieksvētku vēsturē, jāmin vairāki fakti. Sākotnēji šos svētkus plānoja svinēt kā zvejnieku svētkus, tomēr Pāvilostas iedzīvotāji vēlējās tos saistīt arī ar zivju žāvētavas atklāšanu un iesvētīšanu. Šī iemesla dēļ pirmie jūras svētki tika rīkoti Pāvilostā kā zvejnieku un zemnieku svētki. Tā kā Pāvilosta ir pilsēta, kurā aizsākās šo svētku svinēšanas tradīcijas, tad tā vēl joprojām ir šo svētku kultūrvēsturiskā pilsēta, kurā zvejnieksvētki ir centrālie tūrisma sezonas svētki ar visspēcīgākajām šo svētku tradīcijām un visizteiktāko šarmu zvejnieksvētku svinēšanā Baltijas jūras piekrastē.

1958. gadā šie svētki tika nosaukti par “Draudzības svētkiem”, jo tajos piedalījās arī kolektīvi no citām vietām kā Latvijā, tā arī Lietuvā, tomēr vēlāk, kā noprotams, šie svētki tika pārdēvēti par mums jau zināmajiem zvejnieku svētkiem. Šo svētku neatņemama sastāvdaļa kā to rašanās pirmsākumos, tā arī mūsdienās Pāvilostā bija svētku koncerts, zivju zupas vārīšana, kā arī krāšņi, skanīgi un daudzskaitlīgi svētku gājieni cauri visam ciematam. 1974. gadā svētku koncertā Pāvilostā piedalījās jau 17 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, apvienojot 412 dalībniekus. Tā laika gaitā šie svētki arvien pieauga gan kvantitātē, gan kvalitātē, kļūstot par jūras svētkiem, kas tiek svinēti par godu jūrai un zvejniekiem.

Mūsdienās zvejnieksvētkus Pāvilostā svin divu dienu garumā, pirmajā dienā koncentrējoties uz jaunās paaudzes piesaistīšanu caur svētku koncertu un dažādām atraktivitātēm, bet otrā dienā nemainīgi veidojot svētku programmu visām cilvēku vecuma grupām. Pāvilostas zvejnieksvētkos allaž neiztiek bez kuģu parādes, Neptūnu uznāciena, kā arī zvejnieku godināšanas to darba svētkos. Runājot par Neptūnu, jāpiemin, ka šis jūras valdnieks ir itin biežs viesis jūras svētkos arī citās Latvijas piejūras pilsētās.

Jūras svētku tradīcijas

Citas šo svētku tradīcijas ir saistītas dažādu jūras velšu gatavošanu un ēšanu, tirdziņu organizēšanu, kuros iegādājami dažādi amatnieku darinājumi un zivju delikateses, dažādiem koncertiem, kā arī citām atrakcijām. Svētku koncerts tradicionāli tiek organizēts, kā jau jūras svētkos pienākas, jūrniecības un zvejniecības tematikā, gadu no gada pārsteidzot svētku svinētājus ar oriģinālām tematikas interpretācijām un idejām. Visā Baltijas jūras piekrastē, sākot no Igaunijas pierobežas un beidzot ar Lietuvas pierobežu, jūras svētki tiek svinēti ar dažādām brīvdabas izrādēm, koncertiem, sporta spēlēm, sacensībām, atrakcijām, kā arī nakts zaļumballi līdz pat rīta gaismai.

Jūras svētki vai Zvejnieksvētki?

Runājot par jūras svētku un zvejnieksvētku atšķirībām, jāuzsver, ka tie ir vieni un tie paši svētki – visā Latvijā tie tiek svinēti kā jūras svētki, bet Pāvilostā – kā to 2006. gadā nolēma Zvejnieksvētku komisija, kā Zvejnieksvētki, tādējādi neaizmirstot mūsdienās teju izzudušās profesijas pārstāvjus – zvejniekus – gan tos, kas vēl tajā strādā, gan tos, kas jau devušies pelnītā atpūtā. Protams, tiek godināts arī ikviens, kura darbs tā vai citādi ir saistīts ar jūru, piemēram, jūrnieki un zivju apstrādātāji.

Neskatoties uz to, ka jūras svētki galvenokārt tiek organizēti jūras piekrastes pilsētās un ciematos, tie gadu no gada pulcē tūkstošiem ļaudis no visas Latvijas, kā arī ārvalstīm, proti, ikviens, kurš vēlas godināt zvejniekus un to darbu, jūru un tās veltes vai gluži vienkārši vēlas jautrā noskaņā pavadīt vasaras brīvdienas, kas tradicionāli noslēdzas ar zaļumballi.